19. maijā 1. -4. klašu skolēni devās izzinoša ekskursijā. Pirmā pieturvieta bija Kārļa Skalbes muzejs “Saulrieti”. Muzeja pagalmā mūs sagaidīja gide, kura ar savu gaišo skatu un mieru ieaicināja K. Skalbes dzīvojamajā mājā un nosēdināja mūs pie lielā galda. Iesākumā nolasīja pasaku par K. Skalbes bērnību un lika pievērst skolēnu skatienus ēkas interjeram. Tad, sadaloties mazākās grupās, turpināja citu telpu apskati. Kā lielāko pārsteigumu skolēni atklāja, ka klusā mūzika skan no drēbju skapja. Izrādījās, ka skapja durvis ir ieeja pasakas “Kaķīša dzirnaviņas” valstībā. Skolēnus pārsteidza skats, ko redzēja no mājas balkona – šobrīd bija redzams Alauksta ezers, bet K. Skalbes dzīves laikā bija redzami pat septiņi ezeri. Tikmēr pārējie bērni spēlēja K. Skalbes pasaku spēli un meklēja atbildes uz jautājumiem par rakstnieku un viņa daiļradi. Atvadoties gide uzdāvināja galda spēli ar K. Skalbes pasaku motīviem. Vēl viens no skolēniem saņēma vērdiņu. Tas kalpos kā atgādinājums, ka pašam ir jābūt labam un pārējiem vērdiņa īpašnieks ir jāmīļo un jāsaudzē. Laiks pagāja nemanot, jo bija pilnvērtīgi aizpildīts. Brīvajā brīdī skolēni svaigā gaisā iekoda savas līdzpaņemtās maizītes un izbaudīja skaisto ainavu. Paldies muzeja gidei par atsaucību un interesanto stāstījumu!
Nākamā apstāšanās vieta bija Rankas pagasta zemnieku saimniecības maizes ceptuvē “Ķelmēni”. Šī bioloģiskā saimniecība audzē rudzus, cep maizi, kā arī ražo un pārdod bioloģisko lopbarību. Jau izkāpjot no autobusa, gaisā bija sajūtama ceptas maizes smarža. Iesākumā ekskursijas vadītājs mūs aizveda uz graudu noliktavām, kur skolēni varēja apskatīt un pataustīt dažāda veidu graudus un vērot, kā tie tiek samalti miltos. Pēc tam, ievērojot higiēnas prasības, skolēniem bija iespēja apskatīja maizes mīcīšanas iekārtas un pagaršot rudzu maizes mīklu. Kaut arī šeit ir daudz mehanizētu iekārtu, tomēr pamanījām, ka maizes cepšanas procesā ir iesaistīts gana daudz roku darba – katrs mīklas pikucītis tiek nosvērts, piešķirts tam kukulīša forma, glaudīts, ar ūdeni slapināts, atstāts uz noteiktu laiku raudzēties un pēc tam ielikts krāsnī cepties. Bijām klāt tajā brīdī, kad tika izņemta no krāsns jau izcepta rudzu maize. Kad maize ir 24 h atdzisusi, to mehanizēta iekārta sagriež, bet darbinieki to nosver un iepako, uzliekot katram kukulītim etiķeti. Ekskursijas nobeigumā katrs skolēns tika bagātīgi apdāvināti, saņemot trīs dažādu veidu maizītes.
Kā pēdējā šīs dienas apskates vieta bija etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuve Sarkaņos. Muzeja vadītāja parādīja dažādus senos darbarīkus. Viņa interesanti pastāstīja par darbarīku pielietojumu, radot skolēniem kaut nedaudz priekštatā, kā agrāk senie latvieši ir veikuši dažādus darbus. Skolēniem bija iespēja arī radoši darboties, izgatavojot telpu rotājumu no krāsaina kreppapīra.
Visas ekskursijā apmeklētās vietas bija saistītas ar un ap maizi- “Kaķīša dzirnavas”, milti, maizes cepšana, lize un abra. Paldies skolotājai Dainai par interesanti izdomāto un izzinošo mācību ekskursiju!
Skolotāja Inga Ivanāne