29.oktobrī Bērzaunes pamatskolā viesojās rakstniece Luīze Pastore. Programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros skolēni piedalījās trīs dažādiem vecumposmiem veidotās nodarbībās, kurās literatūra savijās ar mākslu, spēli un radošu darbošanos.

Katrā nodarbībā rakstniece pastāstīja, ka raksta jau kopš astoņu gadu vecuma. Bērnībā viņai šķitis negodīgi, ka visu mūžu būs tikai cilvēks un nekad nevarēs piedzīvot, kā ir būt, piemēram, sunim vai kokam. Rakstīšana pavērusi iespēju iztēlē pārtapt, ceļot un pieredzēt to, kas dzīvē citādi nebūtu iespējams. Turklāt reizēm stāstos uzrakstītais vēlāk piepildoties arī īstenībā.

Viens stāsts, daudz nosaukumu

1.–3. klašu skolēni piedalījās nodarbībā “Stāstu stāsts”. Vispirms Luīze, kura aicināja skolēnus uzrunāt viņu vārdā, rosināja iztēloties, kā darbojas rakstnieka prāts: domas tajā lēkā kā žongliera bumbiņas, kuras jācenšas noķert un savaldīt. No veiksmīgākajām domām rodas idejas jauniem stāstiem. Vērojot attēlu sēriju, skolēni kopā ar rakstnieci izveidoja savu pirmo kopīgo stāstu.

Pēc tam skolēni ķērās pie ilustrētām puzles kartītēm. Tās iespējams savienot dažādā secībā, ikreiz radot citu stāstu, taču šoreiz uzdevums bija visiem pēc parauga salikt vienādu stāstu un katram izdomāt savu nosaukumu.

Nosaukumu salīdzināšana izvērtās par interesantu atklājumu – vienā un tajā pašā stāstā katrs bija pamanījis ko citu. Skolēnu idejas parādīja, cik daudzveidīgi iespējams uztvert attēlotos notikumus un kā nosaukums palīdz izcelt stāstā svarīgāko.

4.–6. klašu skolēni iepazina Luīzes Pastores grāmatu sērijas “Mākslas detektīvi” pasauli. Rakstniece rosināja domāt par kultūru kā cilvēku radītu un cilvēkiem nepieciešamu vērtību, iepazīstināja ar dažām savos darbos atainotajām Latvijas kultūras leģendām un pastāstīja, kā top stāsti.

Pēc tam skolēni paši iejutās mākslas detektīvu lomā. Vērīgi pētot gleznu reprodukciju fragmentus un risinot tajos paslēptās mīklas, bija jāiegūst parole, kas ļautu izkļūt no spēles. Mākslas darbi kļuva par pavedieniem, bet uzmanīga vērošana un zinātkāre – par palīgiem noslēpumu atklāšanā.

Nodarbība ļāva piedzīvot, kā māksla un literatūra papildina viena otru: gleznā pamanīta detaļa var kļūt par sākumu jautājumam, atklājumam vai jaunam stāstam.

4.klases skolēnu atziņas pēc tikšanās ar rakstnieci L. Pastori

• Rūdolfs – Rakstniece stāstīja par to, kā viņa iztēlojas katru savu varoni. Viņa iztēlojas, ka ir cits tēls. Es uzzināja, kā rakstniece raksta grāmatas. Man patika meklēt gleznas un atminēt krustvārdu mīklu. Šī tikšanās bija interesanta.
• Samanta – Man patika spēle, kurā vajadzēja skatīties gleznas un minēt mīklu, pēc tam uzzināt kodu. Man patīk uzminēt un spēlēt.
• Gustavs – Rakstniece stāstīja par savām sarakstītajām grāmatām. Es uzzināju, ka ir žurnāls “Lasis”.
• Stefānija – Rakstniece stāstīja, ka viņai patīk rakstīt grāmatas, ka katrs varam pārvērsties par kaut ko citu. Es uzzināju, ka mīklas atminējums ir atrodams gleznā.
• Annija- Rakstniece stāstīja par savām grāmatām un rādīja gleznas. Katrā viņas grāmatā ir suns. Man patika, ka mēs krustvārdu mīklas atbildes meklējām gaitenī izliktos attēlos.
• Paula – Rakstniece stāstīja par savām grāmatām un nedaudz par savu bērnību. Es uzzināju, ka viņu sauc par Luīzi Pastori un viņai ir 40 gadi, bet man izskatījās, ka 25. Man patika, ka viņa bija jauka un mums deva minēt krustvārdu mīklu un palīdzēja. Šī tikšanās bija interesanta.
• Sofija – Rakstniece stāstīja par savām rakstītajā grāmatām un ka viņai patīk iejusties dažādos tēlos. Es uzzināju, ka viņa jau 8 gadu vecumā gribēja kļūt par rakstnieci. Man patika rakstnieces izdomātā spēle, kas bija interesanta.
• Dominiks – Rakstniece stāstīja par grāmatām. Es uzzināju par tādām grāmatām, par kurām neesmu dzirdējis. Šī tikšanās bija ļoti laba, jo bija jautri.
• Marta – Rakstniece stāstīja par savām grāmatām un par to, ka bērnībā gribēja kļūt par rakstnieci. Es uzzināju, ka viņa, rakstot grāmatas, iejūtas katrā varonī. Katrā grāmatā autorei ir suns. Man patika minēt krustvārdu mīklu par dažādiem zīmējumiem. Tas bija jautri. Mēs ar Paulu atminējām paroli. Šī tikšanās bija interesanta, jo man patika pati  nodarbība un rakstniece pati bija jauka.

                                                                   Apkopoja audzinātā Rigonda Pinka

6. klases skolēnu iespaidi:

• Pirmo reizi dzīvē satiku īstu rakstnieci! Atminēt krustvārdu mīklu bija diezgan viegli un interesanti. (Olivers)
• Prieku sagādāja iepazīšanās ar rakstnieces grāmatām. Kodu uzminēt bija ļoti viegli, jo tekstā atradu galvenos atslēgvārdus. (Melānija)
• Man patika atminēt krustvārdu mīklu, iepazīt gleznas, klausīties stāstījumu par rakstnieces grāmatām. (Uldis)
• Ar prieku iejutos mākslas detektīva lomā. Patika interesantā aktivitāte, taču nepatika, ka daži skolēni centās nošpikot vārdus no citiem. (Dominiks)
• Man patika, ka varējām minēt vārdus divatā. Uzzināju, ka pēc rakstnieces Luīzes Pastores grāmatas “Maskačkas stāsts” motīviem tapusi animācijas filma “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”. Man ļoti patīk šī filma. (Lauma)
• Nodarbība paskrēja vēja spārniem! Patika tas, ka nodarbības laikā varējām pārvietoties pa klasi un gaiteni. (Jānis)
• Man patika nodarbība, jo varējām izkustēties. Patika sadarboties ar Emīliju, jo mums veicās ļoti labi. (Elīza)
• Piekrītu rakstnieces Luīzes Pastores teiktajam, ka “bērnu grāmatās viss ir iespējams”. (Arturs)

7.–9. klašu skolēniem bija iespēja piedalīties literārā nodarbībā “Izdzīvošanas stāstu darbnīca”. Par tās iedvesmas avotu kļuva Luīzes Pastores grāmata “Laimes bērni”, kurā atklāts latviešu dēkaiņa Aleksandra Laimes dzīvesstāsts.

Skolēni iztēlojās sevi džungļu piedzīvojumu meklētāju vietā un domāja par patstāvīgu dzīvi dabā. “Džungļu izdzīvošanas tests” aicināja apsvērt savas izvēles neierastos apstākļos, savukārt mākslinieces Evijas Pintānes ilustrāciju puzle palīdzēja rast idejas pašu rakstītajiem izdzīvošanas stāstiem. Tā iepazīšanās ar grāmatu pārauga radošā darbā, kurā katrs varēja veidot savu piedzīvojuma versiju.

Skolēnu atsauksmes:

• Man bija interesanti klausīties un iztēloties, kā Aleksandrs Laime dzīvoja un izdzīvoja džungļos un pēc tam veidot pašam savu stāstu. Andris
• Aleksandra Laimes dzīve džungļos ir neticama, bet iedvesmojoša. Viņš ir vienīgais cilvēks, kas ir uzkāpis Velna kalnā un arī nokāpis no tā. Pateicoties viņam, upi Venecuēla, no kuras rodas Eņģeļu ūdenskritums, sauc Gauja. Jānis L.
• Klausoties Aleksandra Laimes piedzīvojumos, par kuries stāstīja rakstniece, sapratu, cik sarežģīt ir izdzīvot džungļos. Tur nepārtraukti uzglūn briesmas: gan sīkas blusiņas, no kurām var paglābt vilnas zeķes, gan ēdelīgās anakondas, gan asinskārie jaguāri un piraijas. Loreta
• Es jutos tā, it kā pats būtu devies ekspedīcijā pa džungļiem – tik labi rakstniece praa aprakstīt, kas cilvēku sagaida, ja viņš nolēmis doties džungļos meklēt zeltu un dimantus. Aleksandrs
• Klausoties rakstnieces stāstījumā, uzzināju daudz jauna par pasauli: par to, kā ir dzīvot Venecuēlā, kādi dzīvnieki sastopami džungļos, kāsi neparasti dabas objekti pie sevis vilina un pazudina cilvēkus. Roberts L.
• Man ļoti patika klausīties, ko un kā rakstniece stāsta par izdzīvošanu džungļos, un tas, ka beigās bija iespēja pašiem sacerēt savu stāstu. Sabīne
• Es jutos ieinteresēta tajā, ko stāsta: ar kādām grūtībām saskaras zelta un dimanta meklētāji, kā iespējams izdzīvot džungļos, kādas prasmes saviem bērniem mācīja Aleksandrs Laime. Emīlija

Tikšanās, kas iedvesmo radīt

Visās trīs nodarbībās skolēni ar interesi iesaistījās, uzdeva jautājumus un radīja. Atšķirīgie uzdevumi deva iespēju piedzīvot, kā no attēla, jautājuma vai kāda cilvēka dzīves notikuma var izaugt jauns stāsts.

Gandarījumu par tikšanos un skolēnu veikumu pauda arī Luīze Pastore, pēc viesošanās skolai rakstot: “Mīļš paldies par tik atsvaidzinoši lielisko pieredzi jūsu skolā. Lai jums viss tikpat harmoniski izdodas arī turpmāk!”

Pateicamies rakstniecei par sirsnīgo tikšanos, rosinošajiem uzdevumiem un iespēju skolēniem piedzīvot stāstu radīšanas prieku! Paldies programmai “Latvijas skolas soma” par iespēju bagātināt mācību ikdienu ar šādu kultūras pieredzi.

Daina Briede

FOTO>>