25.marts – diena, kad pieminam 1949. gada deportācijas upurus, kuru dzīves tika neatgriezeniski salauztas vienā naktī. Tūkstošiem likteņu palika svešumā. Tie, kas atgriezās, atnesa sev līdzi ne tikai neizsakāmas sāpes un pārdzīvojumus, bet arī neticamu gara spēku, izturību un mīlestību pret savu tēvzemi.

Ar sniegpulkstenīšu pušķīšiem un svecītēm rokās sākumskolas skolēni devās uz represēto piemiņas vietu Bērzaunes kapos, lai pieminētu un godinātu represētos iedzīvotājus. Mazāko klašu skolēnus ar traģiskajiem notikumiem, kas notika pirms 77  gadiem,  iepazīstināja  5. klases skolēni  Arturs Buske, Mārcis Skutelis, Melānija Šaua- Pinka, Emīlija Graudiņa un 3. klases skolniece Sofija Blauberga.  Apkārt valdīja klusums, bērni uzmanīgi ieklausījās skolēnu vēstījumā.  Klātesošos uzrunāja pensionētā vēstures skolotāja Guna Vucāne, kura aicināja skolēnus iedomāties, kā 25. marta rīts atausa katrā skolā, kad klasesbiedru solu vietas bija tukšas, kad izsūtījuma laikā vienīgā doma bija remdēt badu, kad iedzīvotājus paņēma pēc noteiktiem sarakstiem. Ar klusuma brīdi pieminējām represētos, nolikām ziedus.

Atceroties skaudrās vēstures lappuses, mēs stiprinām nacionālo identitāti un apņemšanos nepieļaut līdzīgu netaisnību nākotnē. Mūsu pienākums ir atcerēties, pieminēt un sargāt tautas vēsturi.

Skolotāja Rigonda Pinka