19.- 21. decembrī sākumskolas skolēniem bija iespēja noskatīties latviešu animācijas filmu izlasi.
Bērni dzīvoja līdz baltā kaķīša gaitām, skatoties animācijas filmu „Kaķīša dzirnavas”, kas veidota pēc Kārļa Skalbes pasakas motīviem. Skolēnu vērojumus un atziņas apkopoja skolotāja Veronika Caune:
- Žēl vecā kaķīša.
- Zīmējām kaķīti ar meitām un kaķīša dzirnaviņas.
- Mūsu atzinums:
- Meitām (bērniem) jārūpējas par vecākiem;
- Nekad neaizņemties naudu.
- Nolēmām uzrakstīt vēstuli melnajam kaķītim, lai padomā, kā būtu pašam, ja paliktu bez mājām. Citi rakstīja arī meitām, bet viens – baltajam kaķītim, lai padomā par naudas taupīšanu.
***
Draiska un dzīvespriecīga bija zīmēto animācijas filmu programma ar piecām filmiņām, kas veidotas, iedvesmojoties no latviešu autoru dzejoļiem: Rainis „Zirņa bērni” un „Zeltītas vasaras”, A. Brigadere „Mīkla par garo pupu”, J. Poruks „Tracis”, Aspazija „Nebēda” un F. Bārda „Bukurags”. Skatoties filmiņas, gan skaitījām zirņus, gan atcerējāmies saulaino vasaras brīvlaiku, gan skaitāmpantiņu par garo pupu. Tā kā tuvojas Ziemassvētki, izvēlējāmies vienu no varoņiem un uzrakstījām tam apsveikumu.
Apkopoja Guna Vucāne
***
Nopietnākas pārdomas raisīja Imanta Ziedoņa darbu ekranizācija. Tikpat netverama kā paši tauriņi bija animācijas filma „Taureņi”. Padomāt par vidi, kurā dzīvojam, aicināja „Zaļā pasaka”, parādot, cik daudz piesārņojuma mēs, cilvēki, radām un cik nepatīkami tādēļ jūtas mežs, zeme, debesis. Labi, ka daba vēl nav piekususi cīnīties pretī cilvēku muļķībām. Savukārt „Uzpasaka” māca novērtēt to, kas esi, iemācīties būt derīgām tādam, kāds esi, un atbildīgi veikt savus pienākumus. Kamēr uzpirkstenis blandījās pa pasauli, meklēdams mēli, lai kļūtu par zvaniņu, meitene sadūra pirkstu. Jācer, ka pēc šī notikuma uzpirkstenis būs sapratis, kāda ir viņa dzīves jēga.
Uzklausīja Rigonda Pinka