4.maijs – Latvijas neatkarības atgūšanas diena. Jau otro gadu, atzīmējot šo notikumu, tiekam aicināt svinēt Baltā galdauta svētkus. To mērķis ir iedvesmot cilvēkus 4.maijā ģimenes, draugu, kaimiņu lokā pulcēties pie galda, kuru rotā blats galdauts, līdzi ņemot savu cienastu, iesaistoties kopējās sarunās un kopīgi radot svētku sajūtu. 

Šos svētkus skolā kopīgi atzīmējām arī mēs: sapulcējāmies ap galdu, kuru rotāja balts galdauts, Bērzaunes pagasta uzņēmējas Silvijas Garbovskas ceptā maizīte, dažādi ievārījumi, medus un sviests. Pirms mielošanās skolas direktore atsauca atmiņā vēsturiski svarīgos notikumus, kā arī uzteica tos skolēnus, kas ar saviem sasniegumiem dara stipru Latviju šodien. Svētkiem piestāv dziesmas un dzeja, tāpēc kopīgi nodziedājām latviešu spēka dziesmu „Dod, Dieviņi!” un lepno „Mazs bij tēva novadiņis”, bet Alberts, Sintija, Beāte un Mārtiņš norunāja dzejoļus un tautasdziesmas par maizi, kas Latvijā vienmēr tikusi turēta godā. Garda, labi izcepta maize bijusi katras saimnieces lepnums, un arī šodien, neskatoties uz to, ka maiznieku darbā ienākušas modernās tehnoloģijas, senās tradīcijas un cepšanas noslēpumi netiek noniecināti. Atgādinot par maizītes simbolisko nozīmi latviešu kultūrā, vecāko klašu skolēni iepazīstināja ar ticējumiem par maizi:

• Mīcot maizei mīklu, ir stipri jālamājas, tad mīkla labāk rūgst.
• Maizi nekad nedrīkst likt uz galda, pārgriezto pusi pret durvīm. Tā aizdzenot projām svētību.
• Nevajag otram pa logu maizi dot, tad svētību aizdod līdzi.
• Ja maizes druskas ēd, tad būs pulka bērnu.
• Ja ēd maizi, kas ir lauzta, ne griezta, tad lūst zobi.
• Ja sapnī ēd maizi, tad būs bagāts.
• Vakarā nedrīkst iesākt maizes kukuli, tad ļaunie gari naktī ēdīs.
• Ja maizes kukuli noliek augšpēdus, tad būs bads mājās.
• Ja maizīte nokrīt zemē, tad uzceļot tā jānobučo, lai Dieviņš nedusmotos.

Pēc tam kopīgi baudījām sarūpēto cienastu, smeļot spēku rudzu, miežu un kviešu devumā, lai pietiktu spēka dižām domām un vareniem darbiem sev un Latvijai.

Amanda Maskava