Mācību gada noslēgumā mēs, 2. klases skolēni, devāmies interesantās ekskursijās.
Pirmā ekskursija bija 16. maijā uz Cesvaines pusi. Turp devāmies kopā ar 1. klases skolēniem. Pirmā pietura bija Sarkaņu Amatu skola. Tur redzējām senlaicīgas lietas un visu fotografējām. Šajā ēkā vēl pirms dažiem gadiem bija Sarkaņu pamatskola, bet tagad tā ir iekārtota tā, lai varētu apgūt senos amatus: aušanu, klūdziņu pīšanu un galdnieka amatu. Vienā no telpām var nodarboties ar rokdarbiem, kas neprasa speciālas ierīces: ar adīšanu, tamborēšanu, šūšanu, izšūšanu.
Pēc tam devāmies tālāk – uz Cesvaines pili. Arī šajā ēkā pirms vairākiem gadiem bija skola, bet tad to izpostīja ugunsgrēks. Svinīga un cēla mūs sagaidīja atjaunotā Cesvaines pils. Pils iepazīšana notika ar aizraujošas spēles palīdzību. Skolēni izveidoja divas komandas. Uzmanīgi klausoties un sekojot gida stāstījumam, pils telpās meklējām puzles gabaliņus.
Pils tika celta kā Medību pils. Dabas motīvi bija redzami visās pils telpās. Tie bija gan ziedu, gan dzīvnieku zīmējumi vai ciļņi. Pils senatnīgums bija jūtams pirmajā stāvā. Tur apskatījāmies skaisto aktu zāli, baroneses istabu, barona bibliotēku un darba istabu. Lielu interesi mums izraisīja smagās seifa durvis. Cik tās bija smagas!
Skaisti restaurēta bija baronu ēdamzāle. Tās kamīnu rotāja divas lāču figūras. Mēs pabijām pils pagrabā. Tas bija nedaudz baisi. Otrajā stāvā vēl bija redzamas ugunsgrēka pēdas. Liels pārbaudījums mums katram bija kāpšana pils torni. Kāds plašums vērās visapkārt! Mēs bijām augstāk par koku galotnēm. Varējām pat ielūkoties stārķa ligzdā.
Iespaidiem bagāti atvadījāmies no senās pils, lai paciemotos Sarkaņu pagastā „Vītolos”.
Mūs sagaidīja mājas saimnieks Jānis Stiprais. Ar lielu mīlestību viņš mums stāstīja par saviem 10 strausiem. Aizraujoši bija vērot un klausīties stāstījumu par 6 mēnešu vecajiem strausiem, kuri bija ļoti ziņkārīgi. Viņi nepacietībā plucināja saimnieka apģērbu. Tas visiem izraisīja lielu sajūsmu. Saimnieks mums parādīja gan Āfrikas strausu, gan emu olas. Atmiņā paliekošākais mirklis bija strausu barošana ar kāpostiem. Tas bija bailīgi, jo šķita, ka strauss mums katram nodarīs pāri. Lai pabarotu strausus, bija stigri jātur kāposts pie sētas un tad tikai varēja noskatīties, kā strauss plucina kāpostu. Paldies saimniekam par interesanto piedzīvojumu!
Savukārt 23. maijā devāmies uz zemnieku saimniecību „Aizupes”, lai uzzinātu, kā cep maizīti. Saimnieki bija padomājuši par saistošām nodarbēm. Vispirms saimniece Silvija pastāstīja par savu saimniecību. Saimnieces vadībā katrs pagatavoja 2 interesantas maizes šķēles. Katrs no skolēniem varēja piedalīties kokteiļa gatavošanā no dabīgām izejvielām.
Beidzot devāmies maizes ceptuvē. Cik mazas telpas! Vienā abrā ir maizītes ieraugs, otrā abrā jau mīkla „atdzīvināta”, trešajā abrā maizes mīkla jau uzrūgusi. Visu darbu veic ar rokām. Katrs klaipiņš ir apmīļots un apčubināts. Otrā telpā jau nolikti kukulīši, lai liktu krāsnī iekšā, un maizes krāsns, kurā jau cepās maizes kukulīši.
Saimniece mums parādīja dažādu miltu šķirnes, ko izmanto maizītes cepšanai. Cik grūti bija atpazīt un atšķirt dažāda veida miltus!
Mūsu klases sacensību gars izpaudās komandu stafetes skrējienā pa līkumoto augļu dārza trasi. Kādas emocijas virmoja gaisā! Skrējiens nebija viegls, bet līdz finišam tikām visi. Finišā komandai bija jāpārlasa pupiņas. Urrā! Uzvarēja komanda, kura bija saliedētākā, draudzīgākā.
Tikai veicot visus pārbaudījumus, varēja nogaršot savas veidotās maizes šķēles un tikko ceptu maizīti. Cik tās bija gardas!
Tas bija tik aizraujoši un interesanti ciemoties šajā saimniecībā.
Jolanta Cīrule, Rigonda Pinka