Pēdējā skolas dienā, 31.maijā, devāmies ekskursijā uz Latgales pusi. Ceļotgribētāju pulks bija tik liels, ka nesatilpām vienā autobusā!
Pirmā pieturas vieta – Jersikas Kristus Apskaidrošanās pareizticīgo baznīca. Tā uzskatāma par pareizticības šūpuli Latvijas teritorijā, jo turienes valdnieks jau pirms vācu krustnešu atnākšanas bija slēdzis draudzību ar Kijevas pareizticīgo baznīcu. Šī ir vienīgā zināmā dzelzs baznīca Latvijā. Tās ārējā apdare – sienas, logu rāmji, jumta spāres, jumts, kupola apakša un pats kupols – ir veidoti no dzelzs un čuguna. Baznīcai ir sena un neparasta vēsture, kuru mums krievu valodā stāstīja gids. Bija prieks, ka kaut ko arī izdevās saprast, izmantojot krievu valodas stundās iegūtās zināšanas.
Mūsu ceļš vijās blakus Latvijas likteņupei Daugavai, tās abos krastos rit vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīve. Bija interesanti izmēģināt vietējo iecienīto satiksmes līdzekli – pārceltuvi. Tā ir ļoti nozīmīgs satiksmes līdzeklis abu upes krastu iedzīvotājiem – gan gājējiem, gan autobraucējiem un riteņbraucējiem. Šobrīd Latvijā darbojas tikai trīs pārceltuves – Līvānos, Jersikas pagastā un Līgatnē. Pārceltuve veidota no krievu armijas pontoniem, no kuriem bija veidots tanku pontontilts. Tūristiem, izmantojot pārceltuvi, ir iespēja apskatīt pieminekli plostniekiem un Dunavas katoļu baznīcu.
Pēc tam devāmies uz Daugavpils skrošu rūpnīcu, kur uzzinājām, kā tiek ražota sporta un medību munīcija un aplūkojām mūsdienās un senāk izmantotos piederumus un iekārtas. Šī rūpnīca ir vecākā munīcijas ražošanas rūpnīca Ziemeļeiropā, vienīgā šāda veida rūpnīca Baltijā un viens no vecākajiem industriālās vēstures objektiem Latvijā. Rūpnīcā atrodas pasaulē vienīgais strādājošais svina skrošu liešanas tornis. Tā ir 30 m augsta ēka, un skrotis tiek ražotas pēc 1782.g. Lielbritānijā patentētās metodes. Lielākā daļa iekārtu ir saglabājušās no 20.gs. 30.gadiem un joprojām ir teicamā darba kārtībā. Kopš rūpnīcas pirmsākumiem tajā ražo svina skrotis un renkuļus. Nozīmīgākā produkcijas daļa mūsdienās ir sporta un medību munīcija – 9 veidu lodes, 32 veidu patronas gludstobra ieročiem un 2 veidu lodes pneimatiskajiem ieročiem. Gribētāji varēja izmēģināt praksē rūpnīcā ražotās skrotis, šaujot mērķī.
Pēdējais apskates objekts bija Daugavpils cietoksnis – ievērojamākais Daugavpils kultūrvēsturiskais piemineklis. Cietoksnis būvēts no 1810. gada līdz 1878. gadam vecās Dinaburgas pilsētas vietā un blakus 16. gadsimta beigu skanstij. Tas ir saglabājies gandrīz pilnībā un aizņem apmēram 2 km2 lielu platību. Cietokšņa celtniecība uzsākta, gatavojoties Napoleona iebrukumam, un 1812. gada kara kaujās vēl nepabeigtais cietoksnis veiksmīgi izturēja ugunskristības, atvairot pirmos Napoleona armijas uzbrukumus. Cietokšņa pabeigšanas brīdī 1878. gadā tas jau bija novecojis un kļuvis par pēdējo uzbūvēto bastionu tipa cietoksni Eiropā. Tas arī tiek pieskaitīts Nocietināto Ideālo pilsētu kategorijai, kā arī tas ir vienīgais bez ievērojamām pārmaiņām saglabājies 19. gadsimta pirmās puses cietokšņa paraugs Austrumeiropā. Var tikai apbrīnot, kādas iespaidīgas būves senatnē mācēja uzcelt bez moderno tehnoloģiju un mūsdienīgas tehnikas palīdzības!
Iespaidīgs bija arī Nīcgales dižakmens – lielākais akmens Latvijā. Jau tā virszemes daļa ir iespaidīga- uz tā var uzkāpt visa ekskursantu grupa – , bet zeme slēpj vēl lielāku akmens daļu. Teika stāsta, ka velni ar šo akmeni gribējuši aizdambēt Daugavu, bet gaiļa rīta dziesma pārtraukusi šo ieceri. Šodien tas ir iecienīts tūrisma objekts un varens vēstures liecinieks. Uz dižakmens jaunāko klašu skolēni saņēma savas dižās liecības, kurās netrūka labu un teicamu vērtējumu. Šāda mācību gada noslēguma diena nevar nepalikt atmiņā!
Markuss, Rūdolfs, Ralfs J., 6.klase