Šis ir bijis auglīgs gads, jo divās klasēs uz pavasara pusi strauji pieauga iemītnieku skaits: pirmajā klasē ienāca trīs cālēni, bet trešajā – trīs gliemeži.

Par to, lai bērniem būtu iespēja vērot, kā pasaulē ierodas cālēni, parūpējās Gvido Čerbakovs, kurš savā lauku īpašumā Mārcienas pagastā “Kalna Jurgāres” nodarbojas ar putnkopību. Viņš Madonas novada skolu direktoru seminārā pastāstīja par savu ideju – piegādāt skolai gan inkubatoru ar oliņām, gan visu pārējo, kas nepieciešams pēc cāļu izšķilšanās, lai bērni varētu vērot, kā norisinās cāļu rašanās un augšanas process. Mūsu skolā šis atbildīgais darbiņš tika uzticēts pirmās klases skolēniem. Lūk, ko bērni stāsta: „Olas ņēmām no Gvido. Gaidījām 21 dienu. Kad olas bija inkubatorā, caur speciālu aparātu redzējām asinsvadus. Pirmie divi cālēni izšķīlās ļoti agrā rītā. Kad mēs atnācām uz skolu, redzējām, kā šķiļas trešais cālis. Pēc izšķilšanās pārlikām tos apsildāmā kastē ar mākslīgo „vistu”, zem kuras cālēni līda sildīties. Šobrīd viņi ir izauguši tik lieli, ka varam tos paņemt rokās nesaspiežot. Esam laimīgi, ka viss izdevās un cālēni aug labi.” (Adriāna Zarņa, Kristiāns Priede)

Savukārt trešajā klasē jau mēnesi dzīvo gliemežu trio – Āfrikas milzu gliemeži. Šie gliemeži esot ārstnieciski un ļoti noderīgi kosmētikā. Direktore tos atveda no Mārcienas skolas. Stāsta Nellija, Sindija, Melānija un Marats: „Divi gliemeži bija balti, bet viens – pelēks. Arī raksturi tiem atšķīrās – viens baidījās, cits kautrējās no mums. Gliemežiem devām vārdus: Ragainīte, Reksītis un Pielīdēja. Mūsu uzdevums bija rūpēties, lai gliemežiem būtu ko ēst. Vislabāk viņiem garšoja gurķi un lapas. Vēlējāmies, lai tie izaug tik lieli kā pieauguša cilvēka plauksta. Mācāmies būt atbildīgi par mums uzticētajiem dzīvniekiem. Lai gan ne vienmēr tas izdodas, jo citreiz aizmirstas par gliemežiem parūpēties.”

Pirms dažiem gadiem skolas apkārtnē mita fazāns, tad – milzīgs zaķis, vēl šoziem pie skolas ik rītu mūs sagaidīja Muris… Tā kopā mēs augam – kā dabas bērni.

Madara Pardence, 9.klase