5.martā skolā viesojās stāstniece Līga Reitere ar divām programmām: “Senās skolās stāsts” un “Valodas bagātība”.

Jaunāko klašu skolēni iepazinās gan ar senās skolas lietām – liecībām, rakstāmpiederumiem, pusdienu kārbiņu – , gan ar attieksmi pret skolu un skolēniem senatnē. “Skolmeistare” Līga citēja senus teicienus, ar kuru palīdzību tika panākts, ka bērni aug stalti, braši, pieklājīgi, patstāvīgi. Šodienas bērniem, kas auguši saudzējošā vidē, tie varētu šķist par skarbu, tāpēc stāstniece aicināja neko neuztvert personīgi, bet vienkārši izprast, kā skola gadu simtos ir mainījusies. Tomēr arī mūsdienās der ieklausīties senajās mācībās, kas aicina turēt muguru taisnu, domāt ar galvu un rūpēties par savu ārieni, jo tas viss veido cilvēka raksturu un vērtību skalu.

Daudz kas no stāstītā pārsteidza skolēnus: ne visi drīkstēja iet skolā; jau no trīs gadu vecuma (kad sāk atšķirt darbus no nedarbiem), pašiem bija jāsāk pelnīt  nauda, par kuru pēc tam iegādāties skolas lietas; skolās strādāja tikai vīrieši; skolotājs par nepaklausību sita bērniem pa pirkstiem ar rādāmkoku vai lika tupēt kaktā uz zirņiem; bija laiks, kad skolās pat starpbrīžos latviešu bērni nedrīkstēja sarunāties latviešu valodā, par to viņi tika sodīti.

Visiem skolēniem ļoti patika praktiskā darbošanās ar seno laiku naudu un ar seno laiku rakstāmrīku – zoss spalvu. Katram bija iespēja ar zoss spalvu, kas iemērkta tintē, uzrakstīt kādu burtu, un sajust, cik rūpīgi jāvelk katra līnija, lai rakstītais neizskatītos pēc tintes traipa.

Vecāko klašu skolēni ar aizrautību sekoja stāstnieces Līgas valodas plūdumam, kad viņa aicināja ieklausīties savā un pašu valodā un apzināties, ka valodas vārdu krājums nozīmīgākais mūsu kapitāls un ka no mums pašiem atkarīgs, cik skanīga, tīra, skaidra un skaista ir mūsu valoda gan ikdienas sarunās, gan savstarpējās īsziņās, gan oficiālas saziņas situācijās. Latviešu valodas nākotne ir mūsu rokās.

Ieskats skolēnu atsauksmēs pēc nodarbībām:

• Ļoti interesanta nodarbība likās pirmās klases skolēniem, kas tikai nesen nosvinējuši 100 dienas skolā. Salīdzinot savas skolas gaitas un seno laiku skološanos, skaidrs, ka neviens negribētu mācīties senajā skolā, kur skolotājs ir tik bargs un var arī sist pa pirkstiem. Arī rakstīt ar tinti bija bailīgi, jo tinte varēja nopilēt un visu izsmērēt. Neraugoties uz bailītēm, skolēniem bija prieks par piedzīvoto un pieredzēto.
• Es turpmāk vienmēr atcerēšos turēt taisnu muguru un būšu pieklājīgāks. Kaspars
• Sapratu, ka slikts rokraksts neko labu par cilvēku neliecina. Arī tas, kā tiek turēts rakstāmrīks, norāda un cilvēka rakstura īpašībām. Centīšos nerakstīt sliktā rokrakstā. Olivers
• Es domāju, ka valodas bagātība ir svarīga un pierāda, ka cilvēks, kam ir bagāta valoda, ir radošāks. Elizabete
• No nodarbības sapratu, cik svarīgi, lai pašam ir galva uz pleciem. Arvis, Niks
• Apskatījām daudz interesantu lietu, dzirdējām daudz interesanti teicienu, kas lika aizdomāties par pašu kultūru ēdot, ģērbjoties, taisot matus, sasveicinoties vai (ne)pasakot Ketija
• Man turpmāk vienmēr būs taisna mugura un sataisīt mati! Estere

• Ir ļoti svarīgi turpināt bagātināt savu valodu, izzināt vārdu nozīmi, nepazaudēt vārdu vērtību. Latviešu valoda ir pilna trāpīgiem teicieniem, kurus vēlos ieviest savā vārdu krājumā. Keita
• Nodarbībās vērtīgs bija katrs teikums, it īpaši, par valodas lietojumu, kas man pavēra jaunu priekšstatu par to, cik daudz svešvalodu vārdu ir jauniešu valodā, protams, arī manā, bet es cenšos latviskot sevi un savu valodu. Kristaps
• Stāstniece Līga bija iejutusies stingrās skolotājas ādā, un tas ļāva saprast, cik labas un iejūtīgas skolotājas ir mums. Nodarbības man tiešām ļoti patika, jo bija ne tikai jāklausās, bet bija iespēja arī pašam darīt kādus uzdevumus. Apbrīnoju lektores raito valodu un enerģiju. Sabīne
• Vērtīgi bija tas, ka tika atgādināts par valodas bagātību un tās piesārņojumu, kā arī tas, ar kādu entuziasmu tika vadītas nodarbības. Ar tādu aizrautību jāķeras klāt katrai lietai, ko darām. Everts
• Mana atziņa – lai valoda neizmirtu, jālieto tīra, kopta valoda bez kropļojumiem. Dzimtajā valodā cilvēks visbrīvāk, visdzīvāk un patiesāk var izpaust savas domas un veidot kontaktu ar līdzīgi domājošiem. Gustavs

Apkopoja Daina Briede