2.decembrī 5. – 9. klašu skolēniem bija iespēja noskatīties teātra apvienības “Kvadrifrons” izrādi “Viss, kas nav saskatāms”, kas veidota pēc Katarīnas fon Bŗēdovas tāda paša nosaukuma romāna motīviem.

Darbs stāsta par pusaudžiem svarīgām tēmām: attiecībām ģimenē un skolā, par draudzību un izstumtību, par drosmi un pieaugšanu.

Vēl nesākoties izrādei, skolēnus patīkami pārsteidza aktieru parādīšanās skolā: jā, pa mūsu skolas gaiteņiem staigāja visiem zināmie seriālu varoņi Anta Aizupe un Āris Matesovičs, kā arī aktrise Elīna Hanzena. Mūsu nelielā zāle stundas laikā, kamēr norisinājās izrāde, pārvērtās gan par Jūela, galvenā stāsta varoņa, istabu, gan parku, kurā viņš atrod klasesbiedreni Esteri neglaimojošā situācijā, gan par skolas telpām, kurās Jūels tiek pazemots. Notikumu atveidē tika iesaistīti arī brīvprātīgie no zāles – mūsu pašu skolēni. Gan pats stāsts, gan tā pasniegšanas veids skatītājus aizrāva, aizkustināja un raisīja pārdomas.

Ieskatīsimies skolēnu atsauksmēs:

• Izrādes laikā bieži varēja pasmieties par notiekošo, tajā pašā laikā demonstrētie notikumi bija skumji un nepareizi. Apbrīnojami, ka tikai trīs aktieri spēja paveikt tik daudz un tik šaurā vietā. Izrāde man lika saprast, ka mobings ir nopietnāka lieta, nekā es līdz šim uzskatīju. Turpmāk mēģināšu palīdzēt, ja redzēšu, ka kādu apceļ. Adrians
• Emocijas skatoties bija lēkājošas, bet lielākoties bija interesanti. Aktieri maksimāli reālistiski attēloja gan kritienus, gan sitienus. Sev paņemšu atziņu, ka teātra izrādi skatīties var būt diezgan interesanti, ja tajā iedziļinās un domā līdzi visam notiekošajam, tad laiks tomēr paskrien nemanāmi. Kristaps
• Skatoties izrādi, tiešām jutos kā Jūela skolā, un man viņa bija ļoti žēl. Biju nobijusies, kad viņu ietina plēvē, domāju, ka viņam patiešām bija grūti elpot. Izjutu viņa pārdzīvojumus un aizdomājos par to, kā jūtas tie, kurus atstumjam. Sabīne
• Noskatoties izrādi, sapratu, kā jūtas tie, kurus apceļ un aizskar, ka viņi par to domā visu laiku, un tas mudina viņus neiet uz skolu. Vienīgais trūkums izrādē bija tas, ka tie, kas sēdēja pēdējās rindās, nevarēja redzēt to, kas notiek tajās ainās, kurās aktieri darbojās uz grīdas. Iļja
• Izrādes laikā īsti nekad nebija tā, ka man pazust interese to skatīties, jo tā bieži ir ar filmām. Izjutu uz savas ādas, kā ir, kad kādu aiztiek un kam viņi reāli iet cauri gan skolā, gan mājās. Everts
• Skatoties izrādi, jutos tā, it kā mēs būtu iesaistīti visos notikumos. Visvērtīgākais, ko izrāde ļāva saprast, – nav jāgaida, kamēr otrs izlems, vai ar tevi kontaktēties. Vienkārši jāklausa savai sirdij un jāsper pirmais solis. Keita
• Izrādes laikā izjutu bēdas, izbrīnu un beigās arī prieku. Bēdas par Jūelu, kam tik daudz jāizcieš. Izbrīnu par aktierspēli, kad meitenes iejūtas puišu un pat suņa lomās, bet tas vispār netraucēja, jo lomas tika attēlotas pārliecinoši. Prieku par to, ka Estere mainās un Jūelam beidzot ir īsts draugs un iespēja arī pašam mainīties. Markuss
• Izrāde man lika aizdomāties par to, ka tiem, kas citiem dara pāri, iespējams, mājās ir kādas problēmas. Man bija ļoti žēl tā puiša, bet es nesaprotu, kāpēc viņš sevi neaizstāvēja. Melānija
• Gribētos jautāt, kāpēc notiek tādas lietas. Kāda jēga ietīt citu plēvē? Ko no tā var iegūt? Emocijas izrādes laikā mainījās: dažbrīd bija jauki, bet citkārt – bēdīgi. Man patika, ka tikai trīs aktieri spēja attēlot tik daudz lomu un ka iesaista arī citus. Gusts
• Es sapratu, ka tie, kuri cieš, un tie, kuri dara pāri, patiesībā ir ļoti līdzīgi. Ļoti labi varēju saprast gan Esteres, gan Jūela izjūtas. Izrāde raisīja daudz jautājumu: kāda bija Jūela tikšanās ar mammu? Vai Estere paziņoja, ka viņas tēvs ir vardarbīgs? Izrāde apliecina, ka ikviens var mainīties. Sabīne
• Bija prieks skatīties izrādi, jo tas bija ļoti reālistiski. Man no izrādes jāpaņem tas, ka nevajag apcelt cilvēkus, kuri atšķiras no tevis. Eduards
• Kad skatījos, man ļoti patika, kā tas bija attēlots. Es izjutu tās sāpes, ko Jūelam vajadzēja piedzīvot. Es paņemšu sev to, ka nav jāapceļ citi, ka tam var būt ļoti bēdīgas sekas. Mēs katrs esam savādāks! Robert G.
• Skatoties jutos ļoti emocionāla un drusku apbēdināta, jo esmu sajutusi šādas emocijas. Es visu laiku domāju par to, kas notiks tālāk, un par to, cik reālistiski viss tiek attēlots. Man bija mazliet grūti izsekot līdzi mainīgajām lomām, bet patika, ka arī skatītāji tikai iesaistīt. Elizabete
• Es aizdomājos par to, kāpēc Jūels nemeklēja palīdzību. Roberts
• Bēdīgi, ka dažiem ir tādi vecāki, kas sit bērnus. Es sapratu, kas notiek ar bērniem, kuri nav vainīgi, kad viņus aizskar. Raiens
• Es sapratu, ka jebkurā situācijā, kad ir grūtības, ir jāmeklē palīdzība. Ir svarīgi, ka pašam ir savs mugurkauls, nav jābaidās pastāvēt par sevi, bet nav arī jāaizskar cilvēki, kas kautrējas vai ir bailīgi. Loreta
• Izrāde lika saprast, ka no paša ir daudz kas atkarīgs. Pašam ir jābūt drosmīgam, bet nav jābūt agresīvam, tad būs labas attiecības ar pārējiem. Rainers
• Man patika tā izrāde, viss tiešām likās reālistiski. Es izjutu nelielas bēdas, jo daži skati bija pavisam bēdīgi. Tas lika saprast, ka nav jāklusē, ka kāds dara pāri. Arī pašam jāapņemas neaiztikt citus. Jānis
• Pirmo reizi izjutu tādas emocijas, skatoties izrādi. Jutos bēdīgs, jo apcēla citus. Tas rosināja pašam būt vēl draudzīgākam un saprotošākam. Andris
• Izrāde lika aizdomāties, ka vajag draudzēties ar visiem saviem klases biedriem un nevajag nevienu izsmiet ne par ko. Olivers

Apkopoja Daina Briede

• Manuprāt, izrāde bija interesanta, pamācoša un ļoti aktuāla. Man bija žēl Jūela, jo citi skolēni viņam darīja pāri. Iesaku izrādi noskatīties bērniem, kuri ir bijuši līdzīgās situācijās. Arturs
• Man bija skumji, jo Esteres tētis dzēra un sita savu meitu. Patika, ka Estere un Jūels beigās sadraudzējās. Alekss
• Izrāde bija skumja, pamācoša, aktuāla. Patika, kā aktieri spēlēja, tikai viņu kritieni bija nedaudz pārspīlēti. Alita
• Man patika izrāde, jo tā parādīja realitāti. Reinis
• Esmu sajūsmā par izrādes aktieriem. Man ļoti patika aktrise ar čirkainajiem matiem, kura bija ļoti iejutusies savā tēlā. Melānija
• Svarīgākā atziņa pēc izrādes noskatīšanās – nedrīkst darīt citiem pāri. Mārcis
• Man bija žēl Jūela. Priecājos, ka mani izvēlējās piedalīties sporta stundas ainā. Uldis
• Man bija žēl Jūela. Patika fotografēties ar aktieriem. Endijs
• Izrāde ir ļoti aktuāla, jo tajā parāda Latvijas skolu realitāti. Man bija žēl Jūela un Esteres, jo viņi abi bija upuri. Emīlija
• Skatoties izrādi, ne viena vien asara noritēja pār manu vaigu… Spēcīgs stāsts par mobingu skolā, noslēpumiem, draudzību, izstumtību un uzdrošināšanos būt pašam. Izrāde mudina aizdomāties par iecietību, cieņu, kā arī mobinga nodarītajām traumām un iemesliem. Manuprāt, teātra trupas “Kvadrifrons” aktierspēle bija izcila. Paldies par iespēju noskatīties izrādi! Skolotāja Gita

Skolotāja Daina Briede

FOTO>>