---

Rudens ekskursija uz Rīgu

Ceturtdien, 26. septembrī, 4.-9. klašu skolēni kopā ar audzinātājām devās izzinoši izklaidējošā ekskursijā uz Rīgu. Lai nenogurdinātu tālais ceļš un “dzīvošana telefonos”, skolēniem bija jāveic uzdevums – jāatmin krustvārdu mīkla par Latvijas galvaspilsētu. 

Vispirms mēs apmeklējām un iepazinām lielo Mežaparka Lielo estrādi. Skolēni un skolotāji, patīkamu emociju pārņemti, apskatīja estrādes iekštelpas: Kokaru zāli, ekspozīciju telpas, konferenču zāles, pagraba ģērbtuves, kā arī tribīnes, skatītāju laukumu un Pergolu.

Sākotnējās Mežaparka Lielās estrādes celtniecība tika uzsākta 1954. gadā galvenokārt Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētkus norisei. Pirmie liela mēroga svētki, kuri norisinājās 1955. gadā uzceltajā Mežaparka Lielajā estrādē, bija XII Vispārējie latviešu Dziesmu un III Deju svētki 1955. gada 18.–22. jūlijā. Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas laikā skatītāju ērtībām tika izbūvēta Pergola (no latīņu valodas tulkojot – ēnaina lapene). Tā ir unikāla dzelzsbetona konstrukcija ar dekoratīvu koka pārsegumu, kas atrodas zem lielā skatītāju lauka. Šeit ir plašas labierīcības svētku apmeklētājiem, kā arī tirdzniecības un ēdināšanas zona 2 stāvos.

Tribīnēs, “koku rakstu” ieskauti, visi kopā dziedājām mūziķa Renāra Kaupera komponēto “Mana dziesma” un komponista Mārtiņa Brauna dziesmu “Saule, Pērkons, Daugava”. Patiess prieks, ka arī Bērzaunes pamatskolas saime ir dziedājusi šajā estrādē, turklāt pārliecinājāmies, ka akustika šeit tiešām ir ļoti laba – mūsu balsis bija dzirdamas labi tālu. Pusdienojām Mežaparka teritorijā, tad devāmies tālāk.

Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā mūs sagaidīja harizmātiskais gids Dainis. 

Ideja par specializētu medicīnas muzeju izcilajam latviešu ķirurgam un onkologam Paulam Stradiņam radās vienā no viņa daudzajiem ceļojumiem. Par oficiālo muzeja sākumpunktu uzskata 1957. gadu, kad Stradiņš neilgi pirms nāves savu kolekciju uzdāvināja valstij. Muzejā ir izstādītas kolekcijas saistībā ar medicīnu sākot no senajiem laikiem līdz mūsdienu Latvijas medicīnas vēsturei.

Skolēni iepazinās ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju, uzzināja interesantus faktus par medicīnu. Neticēsiet, taču daudzi eksponāti lika nodrebēt ne vienam vien ekskursantam! Īpašu interesi raisīja “divgalvainais suns”, kosmosa kolekcijas priekšmeti, kā arī viduslaiku pilsēta – viena no populārākajām muzeja ekspozīcijas daļām. Jāatzīst, ka šis bija intriģējošs un pat mazliet baiss ceļojums medicīnas vēsturē. 

Tālāk devāmies uz Bērnu zinātnes centru “Tehnoannas pagrabi”. Tas ir viens no mazākajiem zinātnes centriem pasaulē un atšķiras no tiem ar īpašu atmosfēru un oriģināli izgatavotiem eksponātiem. Ekspozīcijā apvienojas māksla, zinātne un rotaļlietu pasaule ar mērķi atmodināt radošu izziņas garu katrā apmeklētājā. Ekskursijas laikā aizceļojām uz zvaigznēm planetārijā, meklējām izeju labirintā zem Rīgas un nonācām ķīmijas amfiteātra pārsteidzošajā pasaulē. Kā atzina skolēni un skolotāji, šajā centrā bija jautri un izglītojoši, nedaudz bailīgi. 

Mājupceļš veda caur Ogri, un tur uz 40 minūtēm piestājām pie tirdzniecības centra “Dauga”. Vairumam skolēnu laika pietika, lai iegādātos kāroto. Autobusu piepildīja skolēnu smiekli un čalas, pārdomas par redzēto un dzirdēto. Noguruši, nedaudz samiegojušies, taču priecīgi mājās atgriezāmies ap  plkst. 21.30.

Lūk, skolēnu iespaidi par ekskursiju:

• • Kaspars: Es uzzināju, ka 2025. gada vasarā estrādē notiks XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.
  • Martuss: Vislabāk man patika atrasties planetārijā.
  • Melānija: Patika eksperimenti ar uguni.
  • Līga: Patika pastaiga priežu ielokā. Uzzināju, kā ārstēja cilvēkus un kādas slimības plosījās viduslaikos. Baisi!
  • Mārcis: Man ļoti patika meklēt izeju labirintos.
  • Elīza: Līdz šim nezināju, ka estrādes teritorija ir tik plaša.
  • Emīlija: Uzzināju, ka koru tribīnēs iespējams uzstāties pat 16000 dziedātāju.
  • Dominiks: Man patika, kā mēs dziedājām “Saule, Pērkons, Daugava”. Tas bija aizkustinoši!
  • Kristers: Iepriekš nezināju, ka zem estrādes ir telpas. Man patika skats, ko varēja vērot no estrādes augšas.
  • Sabīne: Man ļoti patika slavenību autogrāfu siena. Es uzzināju, ka mūsu skolotājām ir “dzelzs” nervi.
  • Adrians: Daudz uzzināju par zvaigznēm.

• Adriāna: Man interesēja stāstījums par Mežaparku, it īpaši par brāļiem Kokariem. Bērnu zinātnes centrā patika veikt dažādus trikus. Medicīnas muzejā gids Dainis stāstīja ļoti aizraujoši. 
• Beāte: Uzzināju daudz informācijas par Mežaparka estrādi. Centrs “Tehnoannas pagrabi” – interaktīvs ceļojums sajūtu pasaulē.
• Simona: Man ļoti patika Mežaparka estrādē, jo tur biju pirmo reizi. Vislabāk man patika Bērnu zinātnes centrā. Tur bija baisi, interesanti un izglītojoši.
• Evelīna: Ieguvu informāciju par estrādi, tās arhitektūru un vēsturi. Man bija prieks būt kopā ar klasesbiedriem.

Liels PALDIES skolotājai Dainai Briedei par organizēto ekskursiju!

Ekskursija uz Āraišu ezerpili

26.septembrī 1.-3. klašu skolēni devās izzinošā ekskursijā uz Āraišu ezerpili.

Skolēnus sagaidīja gide, kas bija tērpusies skaistā, seno laiku tērpā un uz rokas turēja noslēpumainu grozu. Ekskursijas sākumā skolēni tika aicināti aplūkot ēkas no akmens, bronzas un dzelzs laikmetiem. Tās bija veidotas no zariem un niedrēm. Vecajā apmetnē skolēni ieklausījās, cik nozīmīga bija uguns senos laikos, izmēģināja, cik grūti ar akmeni saberzt graudus miltos, un pagaršoja rudzu graudus.

Visu acu skatus saistīja noslēpumainā Āraišu ezerpils. Skolēni bija izbrīnīti, cik mazas mājiņas bija senos laikos, izskanēja jautājums, kā tādās varēja sadzīvot kuplās ģimenes. Stāstījuma laikā gide, ņemot no groza dažādus sadzīves priekšmetus un uzdodot uzvedinošus jautājumus, deva skolēniem pašiem iespēju atklāt katra priekšmeta nozīmi sadzīvē.

Pēc izzinošā stāstījuma skolēni brīvākā brīdī varēja ielīst mājiņās un novērtēt mūsdienu komfortu.

Skolēniem šī bija pirmā iepazīšanās ar Āraišu ezerpili.

Pārskatu veidoja skolotāja Rigonda Pinka

Paldies programmai “Latvijas skolas soma” par atbalstu!

Paldies audzinātājām un ekskursantiem! 

Skolotāja Gita Bondare

---

Sekojot “Straumei”

27.novembrī 5.-9.klases skolēni devās uz Madonas kinoteātri, lai noskatītos pasaules slavu iekarojošo Ginta Zilbaloža veidoto animācijas filmu “Straume”.

Skolēni ar interesi sekoja vientulīgā kaķēna gaitām posta brīdī, saprotot, ka viens nav cīnītājs. Vairākkārt nonākot uz dzīvības un nāves robežas, atrodas spēki sevī un apkārt, kas palīdz izķepuroties. Vērojot, kādas attiecības veidojas straumē nonākušajiem dzīvniekiem, katrs varēja saskatīt sevi: kāds allaž ir rāms un vēlīgs, cits – savtīgs un skopulīgs, vēl kāds – labsirdīgs un izpalīdzīgs vai piesardzīgs. Vai gan arī dzīvē negadās nonākt situācijās, kad draugi uzgriež muguru, bet palīdzīgu roku sniedz tie, no kuriem vismazāk tas gaidīts? Daudz jautājumu pārdomām un sarunām…

Skolēnu atsauksmes:

• Man ļoti patika, ka filmā varēja saskatīt mūsdienu realitāti cilvēku attiecībās, kaut arī tajā darbojas tikai dzīvnieki. Cilvēku pasaulē vienmēr būs kāds, kas vēlēsies otru izmantot, uzbrukt vai pazemot. Aizkustinoši, ka tomēr nelaimē nonākušie palīdz viens otram, kaut vai ir ienaidnieki, tāpat neatstāj nelaimē. Paldies par iespēju noskatīties šo filmu! (Valērija)
• Emocionāla filma ar interesantu sižetu. Visu varēja saprast bez vārdiem. (Beāte)
• Attēlotās dzīvnieku attiecības man lika padomāt par draudzēšanos un atstumšanu. (Simona)
• Filma jāskatās ļoti uzmanīgi, lai varētu uztvert un saprast galveno: tā ir par sadarbību, draudzību un izpalīdzēšanu. (Sintija Daniela)
• Bija interesanti skatīties, kā dzīvnieki mēģina pārdzīvot plūdus, taču filma man likās ļoti skumja. (Adrians)
• Pirmo reizi skatījos filmu, kurā neviens nerunā, un tas bija pārsteidzoši patīkami. Kaut arī sižets bija interesants, es gandrīz aizmigu mūzikas dēļ – tā bija suģestējoša. (Markuss Noels)
• Filmu skatījos otro reizi, un joprojām patika pati ideja, stāsts, dizaini, grafiki, mūzika. Varbūt jāuztaisa video spēle? Tas būtu vareni! (Gustavs)
• Šī filma man patika, jo pat bez vārdiem viss bija labi parādīts, bet mani mazliet garlaikoja, jo sākumā īsti nesapratu, kas notiek. Pārrunājot iespaidus, sapratu, ka Putns varbūt rīkojās pareizi, nevēlēdamies laivā uzņemt suņus, un izpratu epizodi ar Putnu gaismas virpulī. (Iļja)
• Filmas jēgu un to, kas tur īsti notika, sapratu tikai pēc pārrunām klasē, jo man nekas nebija saprotams sākumā. Būtu labi, ja tomēr būtu vārdi. (Everts)
• Mazliet dīvaini bija, ka neviens nerunāja. Man ļoti patika, kā bija uzzīmēti dzīvnieki. Mazliet par skaļu bija mūzika. Pārrunājot klasē filmas notikumus, biju pārsteigta, cik dažādi katrs to uztvēra, un tas ir interesanti. (Sabīne V.)
• Ir vērts skatīties vēlreiz šo populāro filmu! Skatoties jutu līdzi dzīvnieciņiem, bet ne visu sapratu. Pārrunājot redzēto klasē, daudz labāk izpratu notikumus, raksturus un ideju. (Eduards)
• Multfilma bija diez gan interesanta, jo bija daudz piedzīvojumu, tomēr būtu labāk, ja viņi runātu. Grafika arī bija laba, un man patika, cik interesanti un skaisti parādīja nāvi. (Emīlija)
• Svarīgākā atziņa pēc filma noskatīšanās – nedrīkst atstāt citus nelaimē. (Roberts L.)
• Skatoties filmu, jutos nedaudz bēdīga, jo es ļoti pārdzīvoju par dzīvniekiem. Filmā redzētais lika saprast, ka pasaulē var notikt sliktas lietas un tā ir ļoti nedroša. (Elizabete)
• Uz mani filma atstāja ļoti labu iespaidu, man patika visas tās situācijas, bet nedaudz nebija pierasts, ka animācijas filmā dzīvnieki nerunā. Sākumā likās, ka filma ir par to, cik dzīvniekiem ir grūti, bet pēc tam sapratu, ka tā ir arī par cilvēkiem. (Alekss)
• Skatoties filmu, es pats gribēju tajā iekļūt un palīdzēt kaķim. Man bija žēl kaķīša, kas palika bez mājām. (Mihailo)
• Skatīties bija interesanti. Tas kaķis bija drosmīgs un jauks, bet suņi, kas apēda visas zivis, man nepatika. Iesaku citiem noskatīties. (Andris)
• Piedzīvojumiem pilna filma ar skaistiem saulrietiem un dabas ainām. Visu laiku bija žēl kaķīša, bet labi, ka vienmēr viņam kāds palīdzēja. (Loreta)
• Man visvairāk patika kapibara, kas visu laiku slinkoja un gulēja. Tāds mierīgs raksturs atšķirībā no kaķa, kas bija tramīgs un visu laiku ņaudēja. (Kaspars)
• Ar interesi skatījos dzīvnieku ceļojumu laivā. Bēdīgā daļa bija plūdi un tas, ka putns nomira. Mūzika un skaņas filmā ļoti patika un palīdzēja visu labāk saprast. (Konstantīna)’

Apkopoja Daina Briede

---

Muzikālā izrāde “Ezīša pirtiņa”

3.decembī sākumskolas skolēniem bija iespēja noskatīties muzikālo izrādi “Ezīša pirtiņa”. Skolēnu atsauksmes:

• Izrādē uzmanību piesaistīja mūzika, dziesmas.
• Patika, ka tika skaidrots, kādēļ jāaizsargā daba, jo tas it kā visiem ir zināms, tomēr ne visi to pamana, saprot.
• Patika sacensības , kas uzjautrināja.
• Patīkami, ka mācīja šķirot atkritumus, žēl, ka nepaņēma visus gribētājus piedalīties sacensībās.
• Uz ekrāna rādīja vecās multfilmas, tas bija mīļi. Žēl, ka aktieri paši nebija pārģērbušies par dzīvnieciņiem.

Daži bija vīlušies, jo uzskata, ka izrāde domāta mazākiem un ka tā varēja būt garāka.  Pievīla nosaukums, jo priekšplānā nebija, ne ezīša, ne pirtiņas. Nepatika arī klaigātāji no zāles un bļaušana (tie nebija mūsu skolēni!). Nepatika, ka aktieri tēloja,  “it kā mēs neko nezinātu ne par vētru, ne uzvedību mežā, ne atkritumu šķirošanu”.

Apkopoja Guna Vucāne

3.klases skolēni pēc izrādes noskatīšanās veidoja plakātus par dabas aizsardzību.

 

---

“Straumei” pa pēdām

5.februārī pasaules slavu iekarojušo animācijas filmu “Straume” noskatījās 1.-4.klases skolēni.

2.klases skolēni pirmo tikšanos ar filmas “Straume” varoņiem ļoti gaidīja. Jau iepriekš skolēni bija dzirdējuši skolotājas stāstījumu par animācijas filmas panākumiem dažādos kino festivālos un bagātīgo balvu klāstu. Filmas skatīšanās laikā skolēni ļoti ir juta līdzi melnajam kaķītim visās situācijās.

Rūdolfs: ”Patika, ka melnais kaķis sadraudzējās ar balto suni, ka viņi abi palīdzēja citiem dzīvniekiem. Skumīgi bija vērot, kā baltam putnam salauza spārnu. Prieks bija, ka dzīvnieki, kas bija laivā, kļuva par draugiem.”

Gustavs : “Filma bija par dzīvniekiem. Katram dzīvniekam bija savs raksturs. Man patika kaķis, jo viņš bija draudzīgs. Skumīgi bija, kad viņa noķertās zivis apēda suns .”

Annija : “Filmā palika žēl kaķīša, kad baltais putns pacēlās debesīs un neatgriezās. Ļoti bēdīgi bija, kad melnais kaķītis ūdenī palika viens un pārējie aizpeldēja laivā. Prieks bija, kad filmas beigās draugi atgriezās un izglāba kapibaru ”

Raitis : ”Filma bija par bēdīgu kaķīti. Filmas beigās visi dzīvnieki, kas atradās laivā, bija kļuvuši par draugiem. Tikai ar draugu palīdzību varēja izglābt kapibaru.”

Sofija : “Atceros vietu, kad putns aizsargāja mazo kaķīti, kad nāca virsū citi putni. Tomēr drosmīgais putns pēc tam ļoti cieta. Patika filmas beigas, jo visi draugi kopā vilka virvi, lai izglābtu kapibaru. Suņi filmā bija dažādi. Baltais sunītis bija labsirdīgs un draudzīgs. ”

Samanta : “Filmas sākumā suņu bars skrēja pakaļ kaķītim. Filmas vidū kaķītis uzņēma laivā suņu baru. Patika, ka baltais putns izglāba kaķīti no ūdens. Skumīgi bija vērot, kā kaķītis cīnījās un peldējā lielā straumē, lai nenoslīktu.”

Marta : “Filma bija par slapjumu. Patika, ka kaķītis, laivā paņēma visus, kurus satika ceļā. Reizēm nepatika skaļā skaņa. Man bija žēl, ka baltam putnam salauza spārnu.”

Skolēni vēl ir mazi un filmas saturu uztvēra savam vecumam atbilstoši. Nākamajā dienā bija nepieciešams pārrunāt filmas sižetu, lai kopā saprastu katra dzīvnieka raksturu un savstarpējās attiecības.

Skolotāja Rigonda Pinka

Sekojot kaķīša un viņa likteņa biedru gaitām, arī 4.klases skolēni izdzīvoja visdažādākās emocijas:

• prieks, ka dzīvnieki izveidoja labu komandu;
• kauns par tiem, kas nepalīdzēja citiem grūtā brīdī;
• bēdas par putnu, kas devās citās debesīs;
• bailes un satraukums ikreiz, kad kaķīša dzīvība tika apdraudēta;
• līdzjūtība, kad, plūdiem beidzoties, savas mājas pazaudēja valis;
• dusmas, kad putni mierīgi noskatās, kā otram dara pāri.

Savus pārdzīvojumus un pārdomas ietērpa arī zīmējumos 1. , 3. un 4.klases skolēni.

---

Latvijas Leļļu teātra izrāde “Sibīrijas haiku”

Pateicoties programmas “Latvijas skolas soma”, 25. martā 4.-9. kl. skolēni un audzinātājas devās uz Latvijas galvaspilsētu.

Lai ceļš nebūtu garlaicīgs un nebūtu “jāsēž telefonos”, skolotāja Daina bija sagatavojusi darbu, kas saistīts ar gaidāmo notikumu – izrādi par deportācijām. Mums bija jāatšifrē  pazudušie vārdi  stāstījumā par izsūtījumu.

25.marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Lai labāk izprastu skaudro pagātni, apmeklējām izrādi “Sibīrijas haiku” Latvijas Leļļu teātrī. Jau izrādes sākumā kādam acīs sariesās asaras…

“Sibīrijas haiku” – vizuāli poētiskā un tehnoloģiski smalkā manierē izveidots papīra animācijas iestudējums, kas izseko mazā lietuviešu zēna Aļģa pieredzei un redzējumam, kopā ar ģimeni nonākot izsūtījumā Sibīrijā. Izrāde tapusi pēc daudzu godalgu ieguvušā tāda paša nosaukuma lietuviešu grafiskā romāna, ko veidojusi rakstniece Jurga Vile un māksliniece Lina Itagaki. Tehniski niansētais un emocionāli piepildītais vēstījums par Baltijas valstu iedzīvotāju deportācijas pieredzi atklāja un sniedza izpratni par traģiskajiem notikumiem. Kā atzina skolēni, aktierspēle un projekcijas māksla sniedza neaprakstāmu dvēseles un mākslas baudījumu.

Dažas skolēnu atsauksmes:

• Es izjutu bailes, kad cilvēkus aizveda uz Sibīriju. Izjutu prieku, kad Aļģis tika mājās.Kaspars, 5. klase
• Skatoties izrādi, izjutu satraukumu, jo uztraucos, kas notiks ar bērniem. Ingus, 7. klase

• Skatoties izrādi, izjutu bēdas, dusmas, jo daudzi nomira, pret cilvēkiem izturējās slikti. Keita, 8. klase
• Skatoties izrādi, izjutu gan  bailes, gan bēdas, gan cerību, ka viss tomēr būs labi un ka ļaunums tiks sodīts. Adrians, 8. klase
• Izrādes laikā jutos satraukta, jo pārdzīvoju pagātnes notikumus. Jutu līdzi stāsta varoņiem. Beāte, 9. klase
• Izjutu līdzjūtību, skatoties izrādi “Sibīrijas haiku”, jo tas, kas notika Sibīrijā, bija šausmīgi. Negaidīju, ka izrāde būs tik interesanta. Markuss Z., 9. klase

Pēc izrādes noskatīšanās skolēni arī pamēģināja savas emocijas atklāt haiku – japāņu dzejas formā.

***

Ābolu dziesma
Skumji skan ziemā bargā
Upes aiznes tos prom
Eduards Saulītis, 6.klase

 ***

Apkārt visi ļimst
Aukstumā, badā un sāpēs
Audzējam cerību sēklas
Alekss Āblkalns,  6.klase

***

Mēness guļ naktī
Kurā cilvēku dzīve dziest
Klusi zvaigznes raud.
Dženija  Krusta, 6.klase

 ***

Asaru upē
Skumjā, dziļā un plašā
Slīkst cerības, zūd dzīve.

***

Bads, sals un slāpes
Šeit dzīvi uz pusēm rauj
Atmiņas sāp, dzeļ.
Adriāna Zariņa, 8.klase

 ***

 Pārpildīts vilciens
Ilgs un neizturams brauciens
Prom no mājām, no dzīves.
Iļja Voropanovs, 8.klase

 ***

Melnā tumsā es
Un simti un tūkstoši
Nesaprašanā.
Darja Kirillova, 8.klase

Apkopoja skolotājas Gita un Daina

Bērnu darbi fonda “Sibīrijas bērni” rīkotajā radošo darbu konkursā ieguvuši Valda Lūriņa speciālbalvu.

Saite, kurā redzami konkursa rezultāti: https://sibirijasberni.lv/jaunumi/2025-gada-sacerejumu-konkursa-rezultati/

---

Operetes izrāde “Karlsons” un Varakļānu muižas pils apmeklējums

15.aprīlī skolēni devās uz Rēzeknes kultūras namu, lai vērotu operetes izrādi “Karlsons”. Daži skolēni atcerējās, ka Brālīti un Karlsonu ir redzējuši animācijas filmā. Nez, kāda būs izrāde?

Aktīvais septiņgadīgais zēns un apaļais, nebēdnīgais vīriņš ar propelleri uz muguras ātri vien visus aizveda jautros piedzīvojumos. Skolēni juta līdzi Brālītim, kas ļoti vēlējās sev mazu sunīti, jo bija vientuļš. Cik jauki, ka Brālītim vientulības brīžos vienmēr bija līdzās Karlsons, kas zēna ikdienu padarīja krāsainu un interesantu.

Ar skaļiem smiekliem skolēni atbalstīja Karlsonu nedarbos. Karlsons savās aktivitātēs iesaistīja publiku: ūdens pistoles strūklas raidīšana skatītājos, lielās bumbas saspēle ar bērniem, draiskais Brālīša skrējiens pa zāli, mūkot no māsas un brāļa.

Ar prasmīgu aktierspēli, jautrām dziesmām un dejām mēs bijām klātesoši zēna un Karlsona draudzībā.

2.klases skolēnu pārdomas pēc izrādes:

Gustavs: Izrāde bija par zēnu, kuram bija draugs Karlsons. Karlsons ieradās tad, kad Brālītim bija garlaicīgi. Ģimene neticēja, ka ir Karlsons, jo viņš vienmēr pazuda. Izrāde bija interesanta, jo bija smieklīga.

Samanta: Mazais Brālītis ļoti gribēja sunīti. Kad zēns bija bēdīgs, uzreiz uzradās Karlsons. Es arī gribētu tādu draugu, jo ar viņu būtu jautri. Izrāde bija par ģimeni, kur katrs darīja savus darbus.

Annija: Visinteresantākās bija Karlsona blēņas. Biju bēdīga, kad zēna dzimšanas dienā brālis un māsa Brālītim vispirms uzdāvināja rotaļu sunīti.

Marta: Karlsons bija ļoti aktīvs un darbīgs. Viņam visu laiku gribējās ēst. Viņš vienmēr pazuda, kad atnāca vecāki. Karlsons bija Brālīša labākais draugs. Izrāde bija gara. Reizēm palika garlaicīgi, jo nevarēju sagaidīt beigas.

Sofija: Karlsons pazuda vienmēr tad, kad istabā ienāca ģimene. Man šķiet, viņš negribēja, lai viņu redz. Izrāde bija lieliska, jo tur viņi aktīvi darbojās, dziedāja un dejoja. Sapratu, ka Karlsons ir smieklīgs. Tas ir izdomāts.

Paula: Brālītim nebija draugu un Karlsons bija viņa draugs. Izrāde bija priecīga un jautra.”

Cik patiesi un jautri ir nedarbi, kur neviens netiek aizvainots!

1.lases skolēniem arī ļoti patika izrāde, taču bija grūti redzēt skatuvi.

Ekskursijas turpinājumā bija iespēja iepazīt Varakļānu muižas pili.

Tā sagaidīja ar vērienīgu aktivitāšu programmu. Vispirms iepazināmies ar senās muižas pils vēsturi, izstaigājām senatnīgās telpas. Telpās ieraudzījām senus gleznojumus. Senās lietas un telpas tiek rūpīgi sargātas un atjaunotas. Īpašu skolēnu uzmanību piesaistīja krāsaino gliemežvāku kolekcija. Katrs skolēns atrada savu īpašo gliemežvāku. Līdzās senatnīgām lietām vecajā ēkā atradās mūsdienu tekstilmākslinieku darbu izstāde. Vienā muižas telpā varēja apskatīties purva maketu.

Visaizraujošākais piedzīvojums sākās muižas pagrabā. Lai tumšajā pagrabā atrastu loku un bultu, palīgā bija jāņem lukturītis. Meklējām ilgi, jo priekšmeti bija kārtīgi noslēpti. Tos apsargāja dažādi briesmoņi un mošķi, kas izdalīja baisas skaņas. Atrasto loku un bultas likām lietā, mācoties šaut mērķi. Tas bija samērā grūti. Bultas visbiežāk trāpīja zemē. Prieks bija par katru trāpījumu mērķī. Dažiem tas izdevās lieliski.

Šķiet, skolēniem visnozīmīgākais un atmiņā paliekošākais pārbaudījums, bija 1,5 km garais brauciens gida vadībā ar skrejriteņiem pa Varakļāniem. Tas bija atbildīgs pasākums, jo bija jāparakstās par drošības noteikumu ievērošanu un jāmāk iekļauties kopīgā braucienā kolonnā. Brauciens prasīja lielu izturību un gribasspēku pārvarēt grūtības. Skrejriteņu braukšanas maiņa notika pie Svētā Nikola kapelas. Jauna iepazīšanās un stāsts par seno ēku.

Skaists bija Varakļānu pils parks. Brīvajā brīdī izstaigājām pils parka takas un apbrīnojām lielo, neparasto akmeni.

Paldies Varakļānu muižas pils gidiem par viesmīlību, interesanto stāstījumu un neaizmirstamiem piedzīvojumiem!

1.klases skolēniem arī ļoti patika darbošanās Varakļānu pilī. Viņu spriedumi:

• Skaista pils
• Baismīgi, bet interesanti pils pagrabā
• Šaut ar bultām
• Braukt ar skrejriteni
• Pastaiga pa parku
• Uzzināja interesantus nostāstus par pili
• Parkā bija interesanti uzdevumi
• Patika vērot, kā atjauno Varakļānu apaļo baznīcu .

5.klases skolēnu atsauksmes par ekskursijā pieredzēto:

Kaspars: “Karlsonu” skatīties man ne visai patika, jo sēdēju tālu un nevarēju labi redzēt to, kas notiek uz skatuves. Bija ne patīkami, ka citu skolu skolēni, kas sēdēja mums netālu, trokšņoja izrādes laikā. Varakļānu pilī bija ļoti interesanti, jo gan stāstīja par vēsturi, gan varējām braukt ar skrejriteņiem, gan šaut ar loku.

Miša: Man patika skatīties “Karlsonu”, jo tur viss bija kā manā bērnībā. Es redzēju, ka nekas nav mainījies. Varakļānos ļoti patika braukt ar skrejriteni.

Konstantīna, Vera: Izrādē “Karlsons” man likās interesanti, kā viņš lidoja un kā brālītis kopā ar ģimeni dziedāja. Varakļāni pilī izstaigājām visu iekšu, tikām arī pagrabā. Redzējām daudz senu lietu un skaistas gleznas. Azartiska bija brauciens ar skrejriteņiem līdz kapelai.

Andris: Izrāde “Karlsons” sākumā likās ne visai interesanta, bet pēc tam notikumi kļuva aizvien aizraujošāki. Varakļānu pilī uzreiz bija ļoti, ļoti interesanti, it īpaši pagrabā. Ļoti patika braukt ar skrejriteņiem.

Raiens Ričards: Karlsons bija viens neparasts vīrelis, ar kuru sadraudzējās Brālītis. Viņš slēpās no vecākiem un ēda mammas ceptās kotletes. Man visvairāk patika braukāties ar skrituļiem un klausīties, kā stāsta Varakļānu pils gids.

Šī diena bija piedzīvojums un atklājums katram ekskursijas dalībniekam.

Paldies par šo iespēju gan ekskursijas organizētājiem, gan programmai “Latvijas skolas soma” par finansiālo atbalstu.

Skolēnu domas apkopoja skolotāja Rigonda Pinka, Veronika Caune, Daina Briede

---

Noskatoties animācijas filmu “Zelta zirgs”

Pateicoties programmai “Latvijas skolas soma”, 7.klases skolēni noskatījās animācijas filmu “Zelta zirgs”, kas veidota pēc Raiņa lugas ar tādu pašu nosaukumu motīviem. Vērojot notikumus, raisījās pārdomas pašu raksturu, par pašu vērtībām, par būtisko un mazsvarīgo, par uzdrīkstēšanos un nepadošanos. Tās atklātas zīmējumos.