Biedrība “Jauniešu akadēmija “Pacelt Pasauli”” sadarbībā ar Madonas novada pašvaldību realizē projektu “Es zinu, kurp es eju!” – pilnībā apmaksātu pasākumu kopumu Bērzaunes pamatskolas 6. un 8. klases skolēniem, lai veicinātu viņu izpratni par sava potenciāla, īpašību un talantu izmantošanu, radītu ticību savām spējām un paaugstinātu pašapziņu, veidotu pozitīvu pašvērtējumu, attīstītu sadarbības un komunikācijas prasmes, palielinātu motivāciju mācīties.

Programmas pirmā nodarbība notika rudens sākumā. Dalībnieki savstarpēji iepazinās, pārrunāja projekta norisi un ieguvumus, kā arī veica dažādus uzdevumus, lai izveidotu pozitīvu noskaņojumu grupā.

Septembrī, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskos drošības pasākumus, tika realizēta interaktīvā nodarbība “Mana karjeras izvēle”, kuras laikā tika veidota dalībnieku izpratne, kā var izmantot savu potenciālu, īpašības un talantus. Neformālās izglītības trenere Lauma Ziemeļniece ar praktiskām neformālās izglītības metodēm dalībniekiem palīdzēja pieņemt pozitīvus lēmumus par nākotnes iecerēm, izvērtējot iespējamos variantus. Aktivitātes “Ieskaties savā nākotnes profilā” laikā dalībnieki vizualizēja savu nākotnes profilu, kurā iekļāva visas savas iespējas un realitāti, kas saistās ar mācībām, studijām, iespējamo darbu, ģimeni, hobijiem u.c. Dalībniekiem bija iespēja savā starpā diskutēt, ieklausīties un ieraudzīt citu dalībnieku nākotnes profilus. Lai dalībnieki apzinātos un nostiprinātu savas iespējas un izvēles, treneres vadītās aktivitātes “Dilemma” laikā dalībnieki praktizēja savas prasmes un iemaņas pieņemt pozitīvus lēmumus savas nākotnes plānošanā, veicot savu izvēli starp vairākām paša izvirzītām nākotnes iespējām.

Novembra sākumā tiešsaistes platformā Zoom notika individuālas sarunas “Kā izdarīt izvēli?”. Pieciem dalībniekiem tika dota iespēja saņemt individuālu konsultāciju par karjeras izvēli un lēmumu pieņemšanu saistībā ar to. Individuālās sarunas notika Laumas Ziemeļnieces vadībā. Trenere izmantoja neformālās izglītības metodes, pastāstīja, kā pieņemt karjeras izvēli, tā samazinot riskus pārtraukt mācības.

15.novembrī projekta dalībnieki devās uz Madonu, kur notika sadarbību un komunikāciju veicinošs treniņš. Skolēni darbojās komandās, izpildīja dažādus uzdevumus un piedzīvoja situācijas, kurās mācījās komunicēt, sadarboties un paļauties citam uz citu. Izmantojot mobilo aplikāciju GooseChase un Google Maps, dalībnieki iepazina Madonu, meklējot konkrētu ielu, vietu un objektu. Spēle tika veidota kā aizraujošs piedzīvojums un sacensība starp visām iesaistītajām komandām. Lai arī laiks bija diezgan auksts, tas netraucēja darboties, priecāties un sasniegt mērķi. Sasniedzot finišu, skolēni saņēma saldas balvas. Patiess prieks, ka Menarda un Elīna, 1. vietas ieguvējas, pārējos dalībniekus pacienāja ar gardo kliņģeri. Skolēni atzīst, ka bija interesanti un aizraujoši, jo uzdrīkstējušies, atbalstījuši cits citu un uzzinājuši daudz ko jaunu.

Savukārt 16. novembrī, biezas miglas ieskautā dienā, skolēni, audzinātājas, projekta vadītājas un vides instruktors devās vienas dienas pārgājienā uz mežu. Pārgājiena laikā tika pārvarētas dažādas grūtības un šķēršļi, veikti interesanti uzdevumi. Lielākais izaicinājums – tikt pāri grāvim un izlauzties cauri brikšņiem. Skolēni mācījās veidot patvērumu, kurt ugunskuru un pagatavot maltīti neierastos apstākļos. Ticiet vai ne – pašu gatavotās sviestmaizes un vafeles bija ļoti garšīgas! Izmantojot dabas elementus un neformālās izglītības metodes, jaunieši tika aicināti izrādīt iniciatīvu un apzināties savas stiprās un vājās puses. Dalībnieki trenēja komunikācijas prasmes un savstarpējās sadarbības spējas, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.

Skolēnu iespaidi par pārgājienu:

Sintija: “Man patika pavadīt laiku kopā ar draugiem, kurināt ugunskuru un cept vafeles.”

Alberts: “Patika atrasties mežā un būt kopā ar draugiem, sadarboties, gatavot sviestmaizes. Es gribētu doties garākā pārgājienā, pārvarot grūtākus šķēršļus.”

Beāte: “Es iemācījos iekurt ugunskuru, pamēģināju zāģēt koku un iet aizsietām acīm, izbaudīju uzdevumus. Man garšoja maizītes, taču nepatika aukstais laiks.”

Rolands: “Mums izdevās iekurt ugunskuru un daļēji sanāca uzbūvēt zaru būdu. Nākamajā pārgājienā, ja tāds būs, es būšu pārliecinātāks par sevi.”

Menarda: “Priecājos, ka izdevās komandas darbs ēdiena gatavošanā un drauga vešanā pa mežu aizsietām acīm. Patika ugunskura kurināšana grupā, jo tas, manuprāt, bija ļoti interesants un brīžiem pat smieklīgs process, tāpēc šo uzdevumu labprāt atkārtotu. Nākamreiz uzdevumus es veikšu uzmanīgāk, jo man neizdevās tā, kā biju gribējusi.”

Rikardo: “Man bija grūti uzticēties komandas biedriem situācijā, kad viņi mani veda uz upi aizsietām acīm.”

Ritvars: “Patika darboties komandā, jo man uzticēja uguns menedžera darbu. Darbojoties komandā, kļuvām saliedētāki.”

Deivids: “Bluķa dedzināšanas process bija aizraujošs. Nākamreiz uzdevumus pildīšu uzmanīgāk.”

Dins: “Man garšoja pusdienas, patika veidot patvērumu un darboties komandā.”

Projekta “Es zinu, kurp es eju!” dalībnieki ir priecīgi, ka lietderīgi pavadījuši laiku svaigā gaisā, sadarbojušies, guvuši izpratni par savu lomu grupā, labāk iepazinuši ne tikai skolas biedrus, bet arī paši sevi.

Pārsteigumi, emocijas, izaicinājumi – tas viss padarīja mūsu dzīvi krāsaināku un pieredzes bagātāku.

Gita Bondare