Ja mūsu domās ir tumsa, skolotājs ir slēdzis, kas iededz gaismu. Ja acīs ir migla, tad skolotājs ir tālskatis, kas ļauj saskatīt neredzamo. Ja vētra būs radījusi šķēršļus mērķiem, tad skolotājs būs tas, kurš teiks: lec pāri!

 

Mēs zinām, cik skolotāji ir nozīmīgi cilvēki mūsu dzīvē, un to, cik viņu darbs ir nesavtīgs, atbildīgs un vajadzīgs. Noteikti katrs no mums ir saņēmis kādu brāzienu no skolotāja, bet tomēr visvairāk atmiņā nāk labais un tāpēc gribam pateikties tiem cilvēkiem, kas ik dienas mums  ir blakus – skolotājiem. Un kāpēc gan apsveikumu un pateicības vārdus neizteikt dzejā?

 

 

Mēs pateicamies Jums,

Par rīta sauli,

Ko mums liekat plaukstās katru rītu.

Mēs pateicamies Jums,

Par sirdi liesmaino,

Ko Jūs mums dodat.

Jūs lielās dzīves ceļā esat pirmie,

Kuri atrast mums pašiem sevi palīdzat.

Mēs bijām kā no olas šķīlušies cālīši,

Kuri knābīti ziņkārībā ir vēruši,

Kas trauc uz ligzdas malu ne aiz ļauna spīta,

Bet tādēļ,

ka viss nezināms un miglā tīts.

To pacietību,

lai mums ragus aplauztu,

Kas taisa katru burciņu par badīgu.

To mīlestību, ko daliet

Ar visiem zemes ziediem neaizstāt.

Paldies Jums, skolotāji, mēs sakām tūkstoškārt

Par Jums – citu labāku nav!

Raivo Aizstrauts, skolas prezidents