Bērzaunes pamatskolas dalība programmā “Latvijas kolas soma” 2023./2024.
Šajā 1.semestrī tika piešķirti līdzekļi aptuveni 7 eiro vienam skolēnam. Lielāko daļu līdzekļu izmantojām iluzionistam, kas sniedz priekšnesumu visai skolai. Piedāvātie pasākumi:
- Iluzionists Robijs Trankalis Skolotāju dienā
- Madonas novadpētniecības muzejs 1.-4.klasei
- “Elpot zem ūdens”
2.semestrī piešķirtais finansējums – aptuveni 10 eiro skolēnam. Visu “nepaguvām”, kaut pasākumu vairāk un daudzveidīgāki.
- Dejas izrāde “Tīklā” 5.-9.kl.
- “Sirds likums” (“Mana trakā ģimenīte”)
- “Zelta zirgs”7.kl.
- “Pilsēta pie upes” 8.kl.
- “Projām” 6.kl.
- Ekskursija Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
- Cesvaines pils apmeklējums
Piedāvājums šogad daudzveidīgs; iespaidi par katru norisi lasāmi skolas mājaslapā.
Lielo klašu grupā visieinteresētākie bija 8.klases skolēni, viņi atzinīgi novērtēja katru iespēju bagātināt savu kultūras pieredzi. Pārējiem nācās stāstīt, ka mūsu izglītības programmā paredzēts veidot priekšstatu par kultūras norisēm, un tas arī jāatspoguļo savos domrakstos kā ikdienā, tā eksāmena darbā latviešu valodā mutvārdu un rakstiskajā daļā.
Daina Briede
Cesvaines pils apmeklējums
Izzinot novada ievērojamākās vietas, 29.maijā 9.klases skolēni devās uz Cesvaines pili. Kā lasāms Cesvaines tīmekļvietnē, “pils ir Eiropas mēroga historisma paraugs, kurā apvienojas arhitektūra, tēlniecība, metālmāksla un glezniecība”.
Grūti iedomāties, ka šī iespaidīgā ēka celta kā miteklis 3 cilvēku ģimenei. Gides pavadībā izstaigājām plašās pils telpas no pagrabstāva līdz bēniņiem. Pabijām gan ledus pagrabā, virs kura ir asfaltēts laukums, izstaigājām malkas pagraba labirintus, ieklausījāmies balss pārvērtībās atbalss pagrabā. Pils bēniņos iekārtots foto izstāde, kurā redzama ēka uzreiz pēc postošā 2002.gada ugunsgrēka un tagad – pēc atjaunošanas. Paveikts milzīgs darba, lai pils atgūtu savu cienījamo izskatu. Pils restaurācijas darbi vēl turpinās, bet jau tagad tā interesentiem piedāvā dažādas interesantas programmas. Apmeklētājiem ir aizraujoši klausīties spoku stāstus par balto dāmu un spoku tornīti. Tie, kas pilī dzīvojuši un strādājuši, katrs veidojis savas attiecības ar šo seno ēku un tās senajiem (vai pastāvīgajiem) iemītniekiem. Pils uzņem dažādu raidījumu un kino projektu komandas, izmanto telpas kultūras pasākumiem.
Ekskursijas vadītāja ļoti labi uztvēra mūsu interešu loku un negarlaikoja ar vēsturisko faktu izklāstu, tomēr spēja radīja priekšstatu par pils sienās notikušo gadsimtu garumā. Prieks, ka mūsu novadā ir šāda nozīmīga vēstures lieciniece.
Skolēnu iespaidus apkopoja Daina Briede
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
Mācību gada izskaņā Bērzaunes pamatskolas konkursa “Zini, vari, dari labāk!” uzvarētāji devās ekskursijā uz Rīgu un apmeklēja Latvijas Nacionālajā mākslas muzeju, izmantojot programmas “Latvijas skolas soma” atbalstu.
Vispirms jau pārsteidza muzeja galvenā ieeja ar plašo un grezno apdari. Gide mums ļāva minēt, cik tad zelta ir izmantots dekoratīvajos elementos. Izrādās, ka tikai 128 grami, jo apdares elementi tika noklāti ar ļoti plānām tā sloksnītēm. Viņa pastāstīja par muzeja tapšanas vēsturi, uzdodot nākamo jautājumu – cik tad sens ir muzejs, ja tas tika atklāts 1905. gadā. Visi aizrautīgi iesaistījās rēķināšanā, bet vecāko klašu skolēniem tas izdevās visātrāk.
Zinošās gides pavadībā vispirms iepazinām muzeja pastāvīgās ekspozīcijas darbus. Viņa pastāstīja par mākslas žanriem, gleznotājiem, viņu rokrakstiem. Lēnām izstaigājot izstāžu zāles, apskatījām Latvijas vecmeistaru gleznas un skulptūras. Mākslinieka Jūlija Federa gleznā “Gaujas leja” atpazinām Gaujas ieleju. Gide, stāstot par māksliniekiem un viņu darbiem, atgādināja Latvijas vēstures notikumus, pamatojot mākslas virzienu rašanos un attīstību. Mākslinieku Jāņa Rozentāla, Ādama Alkšņa, Johana Valtera, Riharda Zariņa darbi ļāva izjust “Ainas no latviešu tautas dzīves”. Visus samulsināja Teodora Zaļkalna skulptūra “Modesta Musorgska portrets”, jo šķita, ka tā veidota no kāda metāla, bet izrādījās, ka mākslinieks to veidojis keramikas tehnikā, apstrādājot mālu tā apstrādājot, lai radīt metāla iespaidu.
Īpašu uzmanību gide veltīja Latvijas ainavistu gleznām, pievērsdama mūsu uzmanību krāsu bagātībai, piemēram, baltās krāsas niansēm Vilhelma Purvīša darbā “Marta vakars”, kā arī mākslas darbos saskatāmajām emocijām. Izrādās katra glezna rada tik daudz un dažādas emocijas!
Iepazinuši ainavas žanra pamatprincipus latviešu mākslinieku darbos, ķērāmies pie radošā uzdevuma – radīt savu izvēlētās gleznas kopiju, kurā paradītu vērotās ainavas uzbūves principus.
Katrs jaunais mākslinieks radīja savu mazo kopiju, un laiks paskrēja nemanot. Pašu radītie darbi tagad atgādinās piedzīvotās emocijas un sajūtas, kas mudinās atkal doties uz šo krāšņo muzeju, jo vienā apmeklējumā nav iespējams iepazīt visus muzeja krājumus.
Skolēnu iespaidus apkopoja skolotāja Dace Saliņa
Pilsēta pie upes…
Projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros 28.maijā 8.klases skolēni, nostiprinot vēstures un sociālo zinību stundās apgūto, noskatījās Viestura Kairiša veidoto filmu “Pilsēta pie upes”.
Filmā atainotie notikumi radīja daudz jautājumu par konkrēto vēsturisko posmu, simboliem cilvēku rīcību un attiecībām. Kad uz tiem tika sniegtas atbildes, jaunieši uztvēra ne tikai filmas sižetu, bet arī dziļāko vētījumu un tā sasaisti ar šodienas aktualitātēm.
Aspekti, kas visdziļāk aizkustināja jauniešus:
- Filma parāda, kā karš izmaina cilvēku dzīvi.
- Negribētos dzīvot pasaulē, kurā visu laiku mainās vara, un katra pieprasa absolūtu pakļaušanos.
- Filmas galvenais varonis šajā šausmu, naida un nodevības pilnajā laikā nezaudē cilvēcību.
- Redzētais liek pārdomāt savu dzīvi: cik dažreiz esmu nepateicīga…
Iespaidus apkopoja Daina Briede
“Projām”
28.jūnijā 6. klases skolēniem bija iespēja noskatīties Ginta Zilbaloža animācijas filmu “Projām”, kas stāsta par zēnu, kas pēc lidmašīnas avārijas attopas uz noslēpumainas salas. Uz šīs salas mīt milzīgs, tumšs gars, kas sāk puisi vajāt. Lai izglābtos, zēns dodas izaicinošā ceļojumā pāri salai, cerot atrast arī mājupceļu. Ceļojumā kopā ar viņu ir jauniegūtais draugs – mazs putnēns. Filmā nav dialogu, bet viens pakaļ otram seko izaicinoši, spraigi notikumi, kuros zēns parāda savu gudrību, drosmi, labsirdību, atjautību.
Sekojot līdzi šiem notikumiem, jaunieši pārdomāja, kā paši justos, kā rīkotos līdzīgā situācijā, vai spētu saglabāt cilvēcību un dzīvotgribu, saskaroties ar nepieredzētām grūtībām.
Filmiņas autors to veidojis trīsarpus gadus un viens pats — viņš ir savas filmiņas režisors, animators, producents, scenārija un arī mūzikas mūzikas autors. Šis fakts arī ir iedvesmojošs un liek aizdomāties, cik daudz viens cilvēks var izdarīt, ja vien grib kaut ko sasniegt.
Šogad arī režisora jaunākās filmas “Straume” pirmizrāde Kannu kinofestivālā izpelnījās lielu atzinību un stāvovācijas, un rudenī tā būs pieejama arī Latvijas skatītājiem.
Skolēnu viedokli apkopoja Daina Briede
“Sirds likums”
14.maijā, pateicoties programmas “Latvijas skolas soma” atbalstam, 1.-4. klašu skolēniem bija iespēja noskatīties jaunāko režisores Rozes Stiebras animācijas filmu “Sirds likums” Madonas kinoteātrī.
Mākslinieka Alekseja Naumova dzīvespriecīgajās krāsās veidotie tēli dzīvo karaļvalstī, kurā valda kārtība un drošība, bet – nevienam nav sirds. Viss mainās, kad princese nejauši sastop Svešinieku, kas tai uzdāvina aizliegto dāvanu – sirdi. Tā maina princeses dzīvi, tā izbiedē princesi, jo liek ne tikai redzēt pasauli, bet arī just to un sevi tajā.
Skatītāji, sekojot līdzi princeses piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem, sāk apzināties, cik svarīgi ir saprast savas sajūtas un nebaidīties no tām.
Skatoties filmu, bija iespēja šūpoties vienā ritmā ar Valta Pūces rakstīto mūziku, kura palīdzēja radīt atbilstošu noskaņu katrā epizodē.
Filmiņa, kas veidota pēc Jāņa Ezeriņa noveles “Jaunais likums” motīviem, protams, daudzslāņaina, un katra tajā var smelties to, kam ir gatavs.
Mūsu mazie skatītāji gan priecājās par krāsām un mūziku, gan smējās par savādo kaķi, gan aizdomājās, kāda sirsniņa pukst viņu krūtīs.
Iespaidus apkopoja Daina Briede
Sapīties tīklā
Mācību gada izskaņā, noskaņojoties ilgi gaidītajam vasaras brīvlaikam, mūsu skolas jauniešiem – 5.-9.klases skolēniem – bija iespēja noskaitīties laikmetīgās dejas izrādi “Tīklā”.
Tajā atraktīvā veidā tiek atklāts, kādās sarežģītās situācijās nonāk jaunieši, rīkojoties neapdomīgi, pieņemto muļķīgus izaicinājumus, neizvērtējot riskus un sekas.
Tā skolēniem lika pārdomāt, vai arī paši kādreiz nav rīkojušie neapdomīgi, nepieņemami, pārdroši un bezatbildīgi. Tāpat izrāde lika aizdomāties par to, kas ir patiess draugs.
Lai gan skatīties bija interesanti, tomēr izrāde sagādāja arī nepatīkamas emocijas – tā parādīja, cik nežēlīgi ir mūsdienu jaunieši un cik ļoti tie liek ciest citiem.
Iepriecināja mūsdienīgā mākslas valoda – vieds, kā atainota sarakste telefonā, talantīgie dejotāji un lieliskais mūziķu pavadījums. Mākslas valodā izstāstīts stāsts ir daudz iedarbīgāks par pieaugušo moralizēšanu un brīdinājumiem.
Iespaidus apkopoja Daina Briede
”Zelta zirgs”
Apgūt literatūras klasiku, tajā ietvertās vērtības, ir vieglāk, ja talkā nāk mūsdienīga tās interpretācija. Tā var teikt par animācijas filmu “Zelta zirgs”, kas veidota pēc tāda paša nosaukuma Raiņa lugas. 28.maijā šo animācijas filmu programmas Latvijas skolas soma ietvaros noskatījās 7.klases skolēni.
Lai arī pirmajā brīdī jauniešiem šķita, ka viņi ir jau par lieliem, lai skatītos multiplikācijas filmiņas, tomēr, vērojot kinovalodā veidoto darbu, arvien vairāk varēja pārliecināties, ka tas pavisam nav domāts mazuļiem. Tāpat kā Antiņam bija jāpieaug un jānotic sev, lai varētu sasniegt mērķi, arī skatītājām jābūt vērīgam, lai uztvertu visus darbā ietvertos simbolus, zīmes un vērtības. “Zelta zirgs” liek domāt gan par attiecībām ģimenē, gan cieņu pret citiem, gan godīgumu, gan patriotismu un mīlestību pret savu valsti, gan ticību labajam un paļāvību uz to, ka ir kāds augstāks spēks, kas vienmēr ir nomodā par labo. Un katram, kam krūtīs pukst laba sirds, tā izšķiroša brīdī palīdz pieņem pareizo lēmumu un tikt pie sava zelta zirga.
Skolēnus uzklausīja Daina Briede
Filma „Elpot zem ūdens”
6.decembrī 7.-9.klases skolēni devās uz Madonas kinoteātri, lai kopā ar citu novada skolu jauniešiem noskatītos režisora Ronalda Mežmača filmu „Elpot zem ūdens” ar Kasparu Dumburu galvenajā lomā.
Filmas scenārijs balstīts uz patiesiem tēliem un notikumiem, tomēr tas nav viena konkrēta cilvēka stāsts, bet gan situāciju, ar kurām sastopas atkarīgie, kopums. Režisors norāda, ka vēlējies sasniegt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu un nodot vēstījumu, ka atveseļošanās no narkomānijas slimības ir iespējama, un tas, kurš uzsāks šo ceļu, piedzīvos lietas, kuras nespēja iztēloties pat vispārdrošākajos sapņos.
Kādas pārdomas raisīja filma mūsu jauniešos?
9.klase
- Man galvenā varoņa dzīve likās neinteresanta un bīstama. Filma iemācīja, ka narkomāna dzīve ir grūta un risku pilna. Filma man patika.
- Man šī filma īpaši neinteresēja, jo viss, par ko filmā bija runa, bija narkotikas.
- Filma lika saprast, ka dzīve, lietojot narkotikas, nav viegla. Mazāk problēmu būs tad, ja vienkārši atrodi darbu un godīgu pelni sev iztiku.
- Man patika šī filma, jo es gribēju zināt, kā narkomāni dzīvo savu dzīvi. Iesaku arī citiem noskatīties.
- Man patika, ka parādīja, kāda ir dzīve cilvēkam, kas visu laiku lieto. Es nesapratu, kāpēc viņš nelūdza palīdzību, bet, lai iegūtu naudu, nodarbojās ar narkotiku tirgošanu. Es gaidīju citādākas beigas, piemēram, tiktu parādīts, kā izvēršas Raita un oficiantes attiecības, gribējās zināt, kas notika ar Janas meitiņu, kā arī to, vai Raiti atrada cilvēki, kam viņš nozaga naudu un narkotikas.
- Filma stāsta, kā rodas atkarība no narkotiskajām vielām un kā to atmest. Parādīts, ka labāk narkomānam neuzticēt savu bērnu, jo tas ir bīstami. Filma bija interesanta.
- Filmas sižetu varēja labāku izdomāt, jo pārāk garlaicīga bija filma. Nesaprotu sievieti, kura atstāja savu bērnu ar narkomānu.
- Filma lika aizdomāties, cik gan ir garlaicīga narkomāna dzīve, kā arī parādīja, kas vīrietim bija svarīgāks. Sākumā īsti nesapratu filmu, bet, kad jau sāku iedziļināties, tad sapratu. Filma parādīja, kādu dzīvi nevajadzētu dzīvot.
- Filma rāda, cik zemu cilvēks var krist un cik daudz problēmu jāpārdzīvo, bet, neskatoties uz to visu, ir iespēja sākt jaunu dzīvi.
- Man filma likās diezgan garlaicīga, jo nebija nekādu īpašu brīžu un gandrīz visa filma bija klusa un neviens īsti nerunāja. Aktieris, kas bija galvenajā lomā, it īpaši nepatika.
- Ļoti atšķirīga filma no citām. Man šķiet, ka tā ir viena no retajām, kurā viss attēlots reālistiski. Man nelikās ļoti interesanti, taču bija tāpat vērts uztvert domu un noskatīties filmu.
- Tā filma parādīja to, ka narkomāniem vispār nav nekādas dzīves, un to, ka tu pats sevi un citus velc zem ūdens. Lai kā arī censtos, nav viegli sākt dzīvi no jauna.
8.klase
- Man šī filma patika, jo varēja saprast dažādas svarīgas lietas. Dzīvi nevar atrisināt, lietojot narkotikas. Savu dzīvi vari atrisināt tikai tu pats.
- Manuprāt, šī filma bija ļoti laba, jo sapratu, ka ar narkotikām dzīvē nekur netiksi, tikai sev dzīvi sabojāsi.
- Filma lika padomāt par to, vai tiešām man dzīvē vajadzīgas šīs sliktās lietas, sliktās sekmes. Labprāt šo filmu noskatītos vēlreiz.
- Manuprāt, šī filma pamāca, kāpēc nevajag būt par narkomānu un pārdot narkotikas. Tā pamāca, kas var notikt, ja aplaupa narkomānus, kā sit un piedauza par mazāko daudzumu.
- Filma lika saprast, ka narkotikas un citas pareibinošas vielas nav risinājums nekam. Tā ir tikai 5 minūšu bauda, ko sniedz narkotikas. Filmā varēja redzēt, kas var notikt, ja diendienā lieto narkotikas. Es sapratu, ka bez apriebjošām vielām arī ir interesanta dzīve, jo tu skaties uz visu savādāk, ne ar vienaldzību. Narkotikas nav risinājums nekam, tikai vienas problēmas.
- Man ļoti patika šī filma, jo es iemācījos, ka vieglas naudas dzīvē nav. Problēmas nepazūd, ja ieto narkotikas. Man patika, ka varonis, kuram pašam bija tika daudz problēmu, vēl rūpējās par meiteni.
- Man filma iemācīja, ka viegla nauda dzīvē nepastāv.
- Es sapratu, ka Raitis gribēja dabūt naudu un lietot tālāk, bet viņš visu zaudēja un aizgāja pie drauga. Man patika, ka viņš izglāba meitenīti no tie puišiem un nogādāja slimnīcā. Nepatika tas, ka Raitis ņēma līdzi meitenīti uz klubu un pie drauga, kur viņi lietoja, tas nav pareizi. Nevajag lietot, lai būtu laimīgs.
7.klase
- Manuprāt, tas ir briesmīgi, ka kāda dzīve var būt tik briesmīga. Man filmas pusē palika slikti no visa, kas tur notika.
- Filma man likās nepārdomāta un nepabeigta. Īsti nevarēju uztvert domu, kāpēc šī filma taisīta. Tomēr, kad palika garlaicīgi, tad notika kaut kas, kas ieinteresēja.
- Filma patika, jo bija pamācoša.
- Fila nebija labākā, bet brīžos arī bija laba. Nepatika, ka kinoteātrī bija citu skolu skolēni, kas visu laiku runāja un neapklusa, tas loti kaitināja.
- Man filma patika, taču dažas lietas līdz galam neizpratu. Filmu bija vērts redzēt, jo tā var iemācīties, ko nevajag darīt.
- Filma bija interesanta, bet beigas īsti nesapratu. Ļoti nepatika tā vide, kas tika rādīta filmā.
- Filma parādīja, kādu dzīvi es nekad nevēlētos dzīvot un kādu nenovēlētu citiem.
- Filma lika aizdomāties par narkotiku atkarību. Uzreiz domāju, ka pati nekad tā nedarīšu.
Apkopoja Daina Briede
Izzinoša nodarbība Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā
15.novembrī 1.-4.klašu skolēni devās uz Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja organizēto aktivitāti “Latvijas nedēļa Madonas muzejā”.
Vispirms muzeja gids iepazīstināja ar Latvijas karoga stāstu, rādīja rūpīgi glabātos karogus, kuri bija pārcietuši nebrīves ga
dus.
Ar lielu interesi skolēni vēroja un klausījās stāstu par ordeņiem. Īpašs bija Lāčplēša Kara ordenis, kam līdzās atradās milzīga izmēra godaraksts.
Latvijas valsts simbolus, ievērojamus kultūrvēstures objektus skolēni iepazina radošās spēlēs – puzles salikšana, atmiņu spēlē, kultūvēsturisko objektu atpazīšana. Spēles tika organizētas starp komandām. Katrai komandai Latvijas kartē starp daudziem kultūrvēstures objektu attēliem pēc īsa stāstījuma bija jāatrod īstais. Komandas cīnījās līdzvērtīgi un guva gandarījumu. Daudzi objekti bija mums nezināmi, bet, uzmanīgi vērojot, tos atpazinām.
Pirmā klase muzeju apmeklēja pirmo reizi. Ar patīkamiem iespaidiem, jaunām zināšanām devāmies atpakaļ uz skolu.
1.klases audzinātāja Rigonda Pinka
Īstenība un ilūzija
29.septembrī Bērzaune pamatskolas saimē jautrības un pārsteigumu noskaņu ienesa iluzionists Robijs Trankalis, kas programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros viesojoties pie mums ar performanci–nodarbību “Ilūzija kā īstenība”.
Mākslinieka sagatavotajā priekšnesumā galveno lomu spēlēja roku veiklība, daži burvju rīki un pārbaudīti psiholoģiskie paņēmieni.
Sākumskolas skolēni ar aizrautību vēroja degošo maku, maģiskās bumbiņas, balonu suņuku un lielisko tualetes papīra rulli Timiju.
Vecāko klašu skolēni, kas gandrīz visus trikus jau esot redzējuši internetā, varēja novērtēt, kā mākslinieks strādā ar publiku, veidojot asprātīgus dialogus, iemidzinot skatītāju modrību, izvēloties un iesaistot “brīvprātīgos” palīgus.
Daina Briede
 |
 |