11.jūnijā 9.klases skolēni kopā ar audzinātāju devās savā skolas noslēguma piedzīvojumā uz Cesvaines pusi.
Vispirms izbaudījām atpūtu “Dzirnavkalnā”, kur bija iespēja supot, vizināties laivā, peldēties, spēlēt volejbolu un pavadīt laiku draudzīgās sarunās un jautrās spēlēs.
Tad mums pievienojās Agnis – pārgājienu vadītājs, “Mana daba” dibinātājs. Kopā ar viņu devāmies piedzīvojumā – pārgājienā pa un gar Sūlas upi. Pārgājiena laikā bija jākāpj stāvās kraujās, jātiek no tām lejā, vairākās vietās jāšķērso upe, ejot pāri baļķiem vai mēģinot trāpīt uz akmeņiem. Veicot pārgājienu, bija jāveic āķīgi uzdevumi, parādot klases saliedētību un apķērību. Pārgājiena laikā satiktā Sūlas upe ne tikai sniedza iespēju iepazīt dažas zudušās Cesvaines vēsturiskās apbūves, bet arī iepazīstināja ar ģeoloģiski interesantiem veidojumiem, kas tapuši ledus laikmetā. Agnis, vadot mūsu grupu, stāstīja par savu pieredzi, vedot jauniešus pārgājienos, sniedza dažādus ieteikumus, kas var noderēt līdzīgās ekspedīcijās, izprašņāja mūs par to, kas interesē, padodas, par nākotnes plāniem un gaidāmo izlaidumu. Pārgājiens bija patiešām grūts, bet, to paveikuši, visi ar sevi varējām lepoties.
Noslēgumā mums bija naksnīga ekskursija Cesvaines pilī. Tā sākās 22.00 un norisinājās tumsā. Gides pavadībā izstaigājām plašās pils telpas no pagrabstāva līdz bēniņiem. Pabijām gan ledus pagrabā, virs kura ir asfaltēts laukums, ieklīdām malkas pagraba labirintos, ieklausījāmies balss pārvērtībās atbalss pagrabā. Pils bēniņos iekārtots foto izstāde, kurā redzama ēka uzreiz pēc postošā 2002.gada ugunsgrēka un tagad – pēc atjaunošanas. Paveikts milzīgs darba, lai pils atgūtu savu cienījamo izskatu. Pils restaurācijas darbi vēl turpinās, bet jau tagad tā interesentiem piedāvā dažādas interesantas programmas. Apmeklētājiem ir aizraujoši klausīties spoku stāstus par balto dāmu un spoku tornīti. Arī mūsu viesošanās laikā bija dzirdamas trauksmainas skaņas, savādas gaismas, bet finālā – iedarbojas signalizācija un nācās evakuēties. Ekskursijas vadītāja ļoti labi uztvēra mūsu interešu loku un negarlaikoja ar vēsturisko faktu izklāstu, tomēr spēja radīja priekšstatu par pils sienās notikušo gadsimtu garumā. Prieks, ka mūsu novadā ir šāda nozīmīga vēstures lieciniece.
Mājās atgriezāmies gandrīz pusnaktī, ļoti noguruši un pārdomu pilni, vai vēl kādreiz spēsim veikt tik grūtu pārgājienu. Ceru, ka tomēr jā, jo, kā pārgājiena vadītājs Agnis apgalvo, “aktivitātes svaigā gaisā ir viens no mūsu pašsajūtas stūrakmeņiem”.
Skolēnu iespaidus apkopoja Daina Briede