19.maijā 2., 3. un 4. klase kopā ar audzinātājām Gunu, Tamāru un Rigondu devās izzinošā un izklaidējošā ekskursijā uz Ērgļiem, lai iepazītu rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa memoriālo muzeju “Braki”.

Es, no rīta atbraucot uz skolu, mēģināju iztēloties, kā izskatās “Braki”. Šķita, ka brauciens ilgst tikai divas minūtes. “Braku” dabas taka bija ļoti skaista. Es biju pārsteigts par zibens šķelto akmeni. Mēs, protams, uz tā uzkāpām, un visai klasei pietika vietas. Pļavas bija bagātas ar ziediem. Es uzzināju, ka ir tādas puķes kā sviesta bumbas. “Braku” mājās bija silti. Tur valdīja senatne. Mēs spēlējām teātri “Velniņi”. Teātrim bija 3 cēlieni, un aktieri bijām mēs.

Mēs devāmies uz Ērgļiem. Tur man bija liels pārsteigums: kāpēc zem gaisa tilta ir sekla upe? Gājiens pār tiltu bija interesants, jo tilts kustējās. Atpūtas vietā mani pārsteidza lieli, melni suņi. Skolēni centās uzkāpt tiem mugurā. Pēc nelielas atpūtas kāpām autobusā un laimīgi braucām uz skolu.

Šī īsā mācību ekskursija bija interesanta. Es vēlētos aizvest vecākus uz “Brakiem”.

Eduards Saulītis, 4. klases skolnieks

 

Pirms braukšanas mums bija jāiepazīstas ar grāmatu “Velniņi. Pēc tam mēs sēdāmies autobusā un braucām. Kad bijām Ērgļos, mēs braucām uz “Brakiem”. Pēc tam mēs gājām staigāt pa dabas takām. Mēs redzējām zibens šķelto akmeni un skulptūru Edgars. “Braku” mājās bija veco laiku lietas, kuras nedaudz vēl darbojas, bet pēc tam mēs iegājām mājā, kurā dzīvoja Blaumaņu ģimene. Tur mums pašiem bija jārāda teātris, izmantojot grāmatas “Velniņi” sižetu.

Pēc Brakiem mēs braucām uz Ērgļu gaisa tiltiņu. Tur daudziem bija bail. Es gan nebaidījos, jo tur jau es esmu bijis. Tad uzkāpām kalnā, kur bija atpūtas vieta. Tai blakus bija lieli suņi, uz kuriem kāpām.

Tad braucām uz skolu un gaidījām skolas autobusu. Nezinu, kā citiem, bet man patika šī ekskursija.

Es gribētu, lai mums vēl būtu šādas ekskursijas.

Alekss Ābolkalns, 4. klases skolnieks