Priecīgā izrāde

Jaunā mācību gada pirmajā mēnesī negaidītu prieku sagādāja iespēja 2.-5.klašu skolēniem noskatīties teātra izrādi Rēzeknē. To mums sarūpēja iniciatīva „Skolas soma”, sedzot teātra biļešu izmaksas. 

Rudenīgajā 18.sepeptembra rītā ar pagasta autobusu devāmies uz Latgales vēstniecību „Gors”, lai noskatītos Liepājas teātra izrādi „Polianna”, kas veidota pēc Eleonoras H. Porteres grāmatas „Pollianna” motīviem.

Tā kā diena bija jauka un saulaina, pa ceļam varējām vērot brīnišķīgas ainavas: mazus ciemus un nelielas pilsētas, lauku sētas un lielsaimniecības un apstrādātus laukus, kuros pulcējas dzērvju bari. Lasījām uzrakstus uz ceļa zīmēm un rēķinājām, cik tālu vēl jābrauc.

Tā 2 stundas paskrēja nemanot, un mēs bijām sasnieguši „Goru”. Daudzi šajā vietā bija pirmo reizi, un modernā ēka bija patīkams pārsteigums. Lielie logi, neparastā jumta konstrukcija, plašās telpas, sakoptā apkārtne un draiskās strūklakas pagalmā solīja interesantu un patīkamām emocijām piepildītu dienu.

Ievērojot piesardzības pasākumus, ieņēmām savas sēdvietas lielajā zālē un sakām iepazīšanos ar dzīvespriecīgo Poliannu, kura pēc vecāku nāves apmetas uz dzīvi pie krustmātes Pollijas nelielā pilsētiņā. Visi pilsētiņas iedzīvotāji ir diezgan īgi, nelaipni, ar kaut ko neapmierināti, bet Poliannai izdodas viņos iesēt prieku. Viņa iemāca visiem savu „priecāšanās spēli”, kas izrādē tiek izdziedāta un izdejota neskaitāmas reizes. Skatītāji sajūsmā aplaudē, kad krustmāte Pollija beidzot izlīgst ar savu jaunības dienu mīlestību dakteri Hiltonu, visa zāle aiztur elpu, kad Poliannu notriec automašīna, bet, atskanot „prieka dziesmiņas” melodijai, jau gribas dejot un dziedāt līdzi. Vairāk nekā divas stundas paskrien nemanot, un arī mēs esam iemācījušies „prieka spēli”.

Mājupceļā aptaujāju skolasbiedrus par to, kā viņiem patika izrāde, un atsauksmes bija ļoti labas: bērniem patika Pollijas cīņa ar milzu mušām, jautrās dziesmas un interesantās deju kustības, bet visspilgtākie brīži bija krustmātes un daktera skūpsts, kā arī Poliannas slimība un atlabšana. Aizkustinoša bija arī Poliannas rūpes par klaidoni Džimiju, kuram viņai izdevās atrast mājas.

Mājupceļā visi bijām priecīgi un labā noskaņojumā. Diena patiešām bija jauka un izdevusies.

Beāte Bāņukalne