Miķeļdienas tirgus

Miķeļi ir diena, kurā mūsu senči beidza lauku darbus un pārlūkoja ražu. Laiks ap Miķeļiem skaitījās gada visbagātākais laiks, kad droši varēja doties uz tirgu. Mūsdienās vairs tikai retajam ir liela lauku saimniecība, bet pārējiem rušināšanās piemājas dārziņā ir vaļasprieks, nevis reāla dzīves nepieciešamība, tāpēc Miķeļdienas tradīcijas pagaisušas no mūsu ikdienas. Noturīgākā no tām izrādījusies Miķeļdienas tirgus, kas 29. septembrī norisinājās arī mūsu skolā.

Tirgu atklāja skolotāja Iveta, iepazīstinot ar Miķeļdienas tradīcijām, par kurām uzzinām gan no dainām, gan ticējumiem, gan mīklām un pasakām. Dzejoli par tirgotāju veiksmēm un neveiksmēm bija iemācījušies skolotājas Guntas audzēkņi.

Un tad andele gāja vaļā. Plašais kārumu piedāvājums vilināt vilināja. Uz letēm gozējās vāverīšu, riekstiņu, vafeļu brūnie sāni, sulīgas plātsmaizes un kraukšķīgi cepumi, veselīgas tējas un pikanti gurķīši. Jāuzteic visi tirgotāji, kas kopā ar vecākiem bija padomājuši par sava produkta noformējumu, iepakojumu, pasniegšanu, kas bija pratuši izrēķināt cenu un sagatavot maiņas naudiņu, lai ir ko izdot. Šī jau ir tā mācīšanās darot – tā pati, uz kuru mudina izglītības reforma.

Daina Briede